Ņemot vērā, ka faktiski manā pārziņā tagad bija tikai viens sportists, tas nozīmēja, ka krietni lietderīgāk man būtu ar viņu trenēties kopā pēc vienas programmas. Pirmkārt, viņai būtu sparinga partneris treniņos, bet, otrkārt, informācija par izjūtām un testu rādītāji būtu dubultā apjomā, kas ir svarīgi, jo šī mums ir pilnīgi jauna treniņu sistēma. Protams, sākumā absolūti nebija pārliecības, vai varēšu izturēt slodzi un kā reaģēs mans organisms. Bet pēc aprīļa un maija sapratu, ka vismaz trenēties Baibas režīmā varu. Un tobrīd nolēmu, ka mēģināšu startēt arī pats.
No aprīļa līdz pat jūlija vidum veicās labi – visu, ko biju saplānojis treniņos, izdarījām. Abi jutāmies neslikti un testu rezultāti arī bija neslikti. Bet pēc tam gan vairs tik gludi negāja. No jūlija vidus līdz pat septembra sākumam gan es, gan Baiba tik labi vairs nejutāmies, tādēļ vajadzēja diezgan ievērojami koriģēt treniņu plānus, kā dēļ visu ieplānoto neizdarījām. Protams, tas nebija milzīgs brīnums, biju tomēr kaut kur kļūdījies. No septembra vidus jau atkal viss gāja labi, un pēdējos divus mēnešus atkal labi esam pastrādājuši.
Sestdien un svētdien bija sezonas pirmās sacensības. Runājot par rezultātiem, par sevi varu teikt, ka fiziskajā kondīcijā esmu tādā līmenī, kādā arī cerēju būt. Pirmajā dienā gāja pavāji, bet otrajā jau krietni labāk. Tā tam arī vajadzēja būt. Ceru, ka pēc divām nedēļām būšu vēl nedaudz labāks. Par cik labāks? To redzēsim pēc tam. Šaušanā arī vēl nebija stabilitātes – pirmajā dienā viss izdevās ļoti labi, bet otrajā neizdevās nekas. Baibai veicās stipri vien līdzīgi, arī viņai otrā diena jau bija labāka nekā pirmā. Ilgi jau vairs nav jāgaida līdz sezona sāksies pa īstam. Tad arī varēšu objektīvi novērtēt, kas mums ir izdevies un kas nav.
Kopumā jāteic, ka pavasarī izveidojās situācija, kurā es, paliekot trenera statusā, varēju arī pats pilnvērtīgi trenēties un nolēmu to izmantot. Pirmkārt, lai labāk varētu saprast, kā darbojas mūsu jaunā gatavošanās sistēma, vienlaikus sastādot Baibai kompāniju treniņos. Otrkārt, ja man izdodas sasniegt normālu formu, tad varētu mēģināt palīdzēt vīriešu stafetes komandai kvalificēties 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm.
Vismaz šobrīd arī man pašam viss notiekošais ir maksimāli interesants un motivācijas man netrūkst. Varu apgalvot nešauboties – man noteikti patīk tas, ko es tagad daru."
