- Trīs spēlēs trīs vārti. Tā vairs, Mik, nav cūcene.
- (Smejas). Nezinu, ko lai pat saka. Guntis Galviņš atdeva labu piespēli, izgāju viens pret vārtsargu un iemetu.
- Tev partneri izkārtoja vairākas labas epizodes.
Jā, šajā situācijā atklājos uz zilās līnijas un saņēmu labu piespēli, bet bija vēl labas izdevības - pašā spēles sākumā bija moments, bet vārtsargs izlika kāju un aizsargs paspēja arī patraucēt man, izsita nūju.
- Tu ej pēc grafika - nākamajā spēlē arī būs banka...
- Nezinu nezinu (smejas).
- Jau Rīgā pārbaudes mačos teici, ka ar Miķeli un Jāni ir patīkami spēlēt kopā. Tagad PČ jūsu ķīmija vēl labāka.
- Jā, tagad saprotamies vēl labāk, jau zinu, kur viņi apmēram atradīsies gandrīz jebkurā uzbrukuma situācijā.
- Kur iemācījies tādu gājienu, kad iemeti vārtus? Kopš Helmuta Baldera laikiem šādus skaistus vārtus tikai Aleksandrs Beļavskis meta.
- Treniņā iemācījos, sanāca labs reids uz vārtiem (smejas).
- Staigā pa zemi vai esi tā nedaudz spārnos? Pagriez muguru, spānu nav vēl?
- Pa zemi, pa zemi, lienu pa zemi, pietur mani pie zemes visi pārējie. Arī draudzene pietur. Nē, spārnu nav gan.
- Spēle vieglāka nekā pret Vāciju?
- Abas divas ir līdzīgas komandas, bet itāļi bija lēnāki un mačs arī bija vieglāks.
Tweet
