Līdz šim jaunākajos laikos vienīgā volejbola vēstures grāmata bija radīta deviņdesmito gadu sākumā, ko sarakstīja Leopolds Kovals, tomēr jaunā grāmata ir daudz biezāka un plašāka. To aptuveni četru gadu laikā izveidoja autori Guntis Keisels, Dainis Āzens un Andris Kļaviņš.
Kā prezentācijas pasākumā atgādināja Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) un Latvijas Volejbola federācijas (LVF) viceprezidents Māris Pēkalis, volejbols tika izgudrots 1895. gadā, bet Latvijā to sāka spēlēt 26 gadus vēlāk. Tāpat Latvijā jau 1930. gadā notika pludmales volejbola aktivitātes un var teikt, ka tieši Rīga, Prāga un Sofija ir pilsētas, kas pirmās sāka spēlēt šo mūsdienās tik populāro sporta veidu.
Zīmīgi, ka tieši volejbols skaitās plašākais sporta veids pasaulē, jo Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB) apvieno 221 valsti, kamēr futbolā ir par desmit mazāk.
"Esmu ļoti gandarīts, ka kāds uzņēmies rakstīt šo grāmatu un apkopot mūs visus," prezentācijā teica Pāvels Seļivanovs, kurš 1980. gadā kļuva par olimpisko čempionu, bet 1976. gadā - par vicečempionu.
"Volejbola spēle sākas ar pirmo servi. Grāmatas "Volejbols Latvijā" pirmās serves tiesības pieder ilggadējai sieviešu volejbola rīkotājai Gundegai Drēskai, kuras apņēmība un enerģija palīdzēja tikt galā ar šaubām: "Vai vispār vajag?", "Vai vajag tieši šobrīd?", "Vai vajag tieši tā?" Vajag! Jo sakņu apzināšanās un vēstures pieredze var līdzēt kļūt labākiem šodien un rīt," grāmatas priekšvārdā saka tās līdzautors un sastādītājs Keisels.
Pirmo grāmatas eksemplārus pasniedza divkārtējam olimpiskajam čempionam Ivanam Bugajenkovam, kurš pirmo no zeltiem ieguva 1964. gadā, kad volejbols debitēja olimpiskajā programmā. Tāpat pirmās grāmatas saņēma Seļivanovs, olimpiskais vicečempions Raimonds Vilde, pasaules čempioni Jevgeņijs Košelevs un Skaidrīte Plismane, kā arī citi titulētie sportisti Ilonda Strazda-Mežiņa, Vēsma Aistere un Astra Rubene.
