Pērn 25. jūnijā Porziņģis tika izsvilpts brīdī, kad viņu NBA jauno spēlētāju draftā izvēlējās Ņujorkas klubs, kura līdzjutēji cerēja uz fiziski nobriedušāka un labāk iepazīta spēlētāja piesaistīšanu. Latvietis kluba prezidentam Filam Džeksonam solīja, ka viņam nebūs jānožēlo sava izvēle un svilpieni drīz vien pārtaps aplausos, un savu vārdu turēja. Pirmais izgājiens NBA laukumā gan nebija ļoti pārliecinošs, taču pēc sava pirmā precīzā metiena Porziņģis ātri ieguva pārliecību un kļuva par vienu no komandas pamatspēkiem un līdzjutēju mīluļiem. Labojot vienu debitantu rekordu pēc otra, Kristaps galu galā kļuva par pirmo spēlētāju NBA vēsturē, kurš savā pirmajā sezonā guva vairāk par 1000 punktiem un 500 atlēkušajām bumbām, trāpīja vismaz 75 tālmetienus un bloķēja vairāk par 100 pretinieku metieniem. Latvietis pirmgadnieku konkurencē bija labākais bloķētājs, otrs labākais atlēkušo bumbu vācējs un trešais rezultatīvākais. Gada labākā debitanta balva gan tika ar pirmo numuru draftētajam Karlam Taunsam, taču Porziņģis sevi apliecināja kā spēlētāju, ap kuru Knicks var būvēt nākotnes modeli.
Sezonas beigas gan pabojāja Ņujorkas Knicks komandas neizteiksmīgais sniegums pēc gadumijas un paša Kristapa gūtais pleca savainojums, kā dēļ nācās izlaist pēdējās septiņas pamatturnīra spēles. "Uzskatu, ka pāreja bija visai gluda. Protams, spēlēt NBA ir citādi, jo ir tik daudz uzmanības un visa kā, taču savulaik pārcelšanās no Latvijas uz Spāniju piecpadsmit gadu vecumā man bija daudz sarežģītāka par došanos uz ASV. Jau no paša sākuma šeit jutos komfortabli, biju piederīgs. Ņujorkā uzreiz sajutu, ka vēlos šeit būt, lai cik gara būtu mana karjera," Ziemeļamerikas medijiem pielāgošanos jaunajai videi skaidroja Porziņģis.
Visu rakstu lasiet otrdienas laikrakstā Diena!
