Jānis Ikaunieks: "30.minūtē lecot nokritu un jau uzreiz sapratu, ka nebūs labi, jo visa potīte sagriezās, un viss svars no lēciena gāja līdzi. Sākās lielas sāpes. Pēc īsa brītiņa salīdzināju abas potītes, tās pataustot, un viena bija vismaz divreiz lielāka. Nolēmu pabeigt puslaiku un nospēlēju to līdz galam, taču, noņemot futbola buci, sapratu, ka atpakaļ to vairs neuzvilkšu... Arī paiet pēc piecelšanās bija grūti.
Ārsts uzreiz pateica, ka jāveic maiņa, un pats jau arī nebūtu izturējis un varējis spēlēt. Jutos ļoti sarūgtināts, jo tiešām bija labs pirmssezonas posms un šodien laukumā līdz tai nelaimīgajai 30.minūtei jutos ļoti labi. Pat neskatoties uz to, ka jau kādu laiku mocījos ar augšstilba savainojumu, kura dēļ trīs dienas pirms spēles priekšlaicīgi pabeidzu treniņu, jo komandai bija jāatstrādā standartsituācijas, bet pie sitiena jutu sāpes kājās. Ārsts sacīja, lai labāk izlaižu šodienas maču, bet es viņam atteicu, lai tik pamēģina pateikt to trenerim. Ārsts atbildēja, lai daru, kā zinu.
Spēles laikā, iespējams, adrenalīna dēļ, vispār nejutu sāpes augšstilbā, taču 30.minūtē pievīla potīte. Ārsts teica, ka tagad būs jāizlaiž periods no divām nedēļām līdz pat mēnesim. Atveseļošanās process jau ir sācies, un procedūras tiek veiktas - pats ceru, ja būs jāizlaiž tikai 10 dienas, un tad jau varētu atsākt trenēties ar komandu. Taču tad jau redzēs, kā būs - pagaidām esmu uz kruķiem..."
