Jau ziņojām par Koļesņičenko Twitter profilā publicētajiem komentāriem, kas netieši tika adresēti biedrības "Latvijas Futbola virslīga" valdes priekšsēdētājam Aināram Tamisāram. Ar šiem sešiem nelielajiem tvītiem, kuros netrūka ne apvainojumu, ne necenzētas leksikas, ne draudu, būtu bijis absolūti pietiekami, lai izraisītu lielu rezonansi, taču šokējošākais patiesībā vēl tikai sekoja.
Nē, šokējošākais nebija tas, ka šie tvīti tika izdzēsti – tas bija tikai loģiski. Šokējošākais bija tas, ka Koļesņičenko kungs ne tikai neatvainojās par saviem komentāriem, bet centās tos attaisnot un turpināja izdarīt apvainojumus nu jau citu personu virzienā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka arī viņam tika adresēti vairāki ne pārāk glaimojoši tvīti. Tas gan nav nekāds attaisnojums.
Katram var gadīties "melno dienu", emociju vai kā cita iespaidā pieļaut kaut kādas kļūdas. Taču galvenais jau ir tas, kā katrs no mums pēc šīm kļūdām reaģē. Kāds cenšas tās labot, kāds savukārt vispār neapzinās, ka ir uzvedies absolūti nepieņemami un neadekvāti. Ar komentāru dzēšanu un publisku atvainošanos varētu kaut nedaudz nogludināt paša radīto situāciju, taču izdevās izpildīt tikai pirmo punktu, bet otrā punkta vietā situācija tika padarīta vēl sliktāka.
Kā rakstīja pēc tam, Koļesņičenko ir gatavs atbildēt par saviem vārdiem (proti, samaksāt potenciālo naudas sodu) un uzsvēra, ka šie izteikumi bija viņa personīgais viedoklis un nekādā veidā nebija saistīti ar "Skonto". Tas, protams, skan ļoti skaisti, taču ir tālu no patiesības. Pirmkārt, kopš stāšanās prezidenta amatā, Koļesņičenko ir kļuvis par publisku personu, kuras izteikumi var ietekmēt (gan uzlabot, gan pasliktināt) ne tikai savu, bet arī visa kluba reputāciju. Un, otrkārt, ja Koļesņičenko rakstītu par kādu Spānijas vai Krievijas čempionāta spēli, tad gan viņa tvītus varētu uztvert kā Koļesņičenko, nevis "Skonto" prezidenta sacīto, taču ne jau tad, kad runa ir par Virslīgas amatpersonu un Latvijas futbolu.
Koļesņičenko jau iepriekš asi un atklāti ir izteicies par daudz ko. Pagājušajā sezonā, piemēram, trīs būtiskas tēmas bija par "Skonto" došanos uz ārzemēm Superkausa laikā, par mača pret Rīgas "Daugavu" pārcelšanu, kā arī par čempionu kausa vešanu uz Ventspili dienā, kad kurzemnieki teorētiski varēja nodrošināt titulu. Izteikties nevienam nav aizliegts un drosme teikt, ko domā, ir ļoti augstu vērtējama – ja vien to spēj kontrolēt. Arī citās valstīs daudzu klubu prezidenti publiskā vidē kritizē gan savus kolēģus, gan līgas un federācijas vadību. Tas ir tikai normāli un papildus liek aizdomāties un raisa diskusijas, taču vakardienas verbālais izvirdums vienīgās diskusijas diemžēl raisīja par formu, kādā šī "kritika" tika izteikta.
Kaut arī pirms gada "Skonto" sastāvā notika lielas pārmaiņas, jaunais galvenais treneris Tamazs Pertija dažu mēnešu laikā spēja izveidot ārkārtīgi spēcīgu kolektīvu. Personīgi manās acīs pagājušās sezonas "Skonto" modelis bija simpātiskākais, kāds Latvijas futbolā bijis kopš Romāna Grigorčuka "Ventspils". Arī šajā starpsezonā "Skonto", par spīti lielām izmaiņām, ir izdevies nokomplektēt ļoti solīdu komandu, kura, pastiprinoties ar vēl vienu diviem spēlētājiem, nešauboties būtu starp galvenajām pretendentēm uz zeltu.
Diemžēl pēdējo gadu bezdarbība sava tēla spodrināšanā un, tieši pretēji, atsevišķas darbības (sākot ar ilgstošu algu nemaksāšanu un beidzot ar izteikumiem sociālajos tīklos), kuras tēlam ir tikai kaitējušas, jau krietnu laiku nomāc ne mazos plusus, kas ir demonstrēti futbola laukumā. Tā vietā, lai līdzjutēji vēlētos arī nākamsezon redzēt vienu no valsts spēcīgākajām komandām, "Skonto" atkal ir izdevies sabiedrību noskaņot pret sevi. Ir skumji, ka grimst Latvijas futbola flagmanis. Ir skumji, ka potenciālā titula kandidāte var palikt bez vietas Virslīgā. Ir skumji, ka Virslīga var palikt bez pagājušās sezonas kuplākā un kolorītākā fanu grupējuma. Atliek tikai novēlēt, lai "Skonto" nesasniegtu pašu jūras dibenu un spētu pārdzīvot krīzi, no tās vēlāk izkļūstot ar augsti paceltu galvu.
