- Kā jūties tagad pēc operācijas un kāda ir tava fiziskā sagatavotība?
- Jūtos ļoti labi, arī fiziski viss ir kārtībā ar mani, pie fiziskās sagatavotības šogad ļoti strādāju. Potīte pilnībā vairs nesāp, arī ar kājām viss ir kārtībā.
- Kā tava roka? [Kristapam janvārī tika veikta plaukstas operācija – M.L.]
- Plauksta ir jāiestrādā, sešas nedēļas nevarēju neko darīt, nav vēl man savs metiens atgūts. Ir vēl sāpes, roka ir nedaudz uzpampusi, bet jau viss iet uz labo pusi. Ar katru dienu paliks arvien labāk.
- Kad tu vari atsākt spēlēt? Mačā pret «Kalev/Cramo» biji saģērbies spēlei un atradies ar komandu uz soliņa.
- Jā, es jau varēju spēlēt pret Tallinu, bet ne ar simts procentiem. Ja būtu bijusi nepieciešamība, iespējams, treneris mani būtu izlaidis laukumā. Saģērbos uz spēli, lai pats nedaudz iesildītos, komandu atbalstītu. Kā jau teicu – bija iespēja, ka mani laidīs laukumā, bet pietaupīja.
- Pret Armandu Škēli pēdējo reizi spēlēji nesen Tallinā.
- Jā, tā tas bija. Kaut kas nav viņiem komandas iekšienē. Viens uz otru skatās ar skaudīgu aci. Tās gan ir viņu problēmas, mums ir savas.
- Pēc izstāšanās no Eirokausiem sāpīgās neveiksmes jau ir pagātne?
- Eirokausi ir jāaizmirst. Uzskatu, ka «VEF Rīga» ir paveikusi labu darbu Eiropas kausa izcīņā. Nevienam neko nevar pārmest, tiktu mēs TOP 8 turnīrā, tas būtu jau kaut kas lielāks, bet šādam solim varbūt paši neesam vēl gatavi. Jāiet lēnām soli pa solim, nevajag skaļus saukļus, darbs jādara mierīgi un pakāpeniski – tā arī tās lielās komandas veidojās, nevis vienu dienu tu uzkāp augšā, bet nākamajā jau esi lejā.
- Zaudētā mājas spēle pret «CEZ Nymburk» arī bija viens no klupšanas akmeņiem «Vefiņam».
- Jā, tieši tā. Šī spēle daudz ko izšķīra un mums tas bija diezgan liels trieciens, taču mēs nesalūzām un spēlējam tālāk.
- Parunāsim par nākotni. Kādi ir tavi plāni nākotnē? Runāju ar Škēli, viņš Tallinā nevēlas palikt, neesot īstā vieta.
- Šeit Rīgā ir forši, kluba organizācija ir lieliska, man ir trīs gadu līgums ar komandu un es nedomāju kaut kur doties. Ja arī domātu, tad tik un tā teiktu, ka nedomāju [smejas – M.L.].
- Tev nākamgad līguma otrais gads ar klubu. Ja tevi aicina no ārzemēm...
- Viss ir atkarīgs no situācijas, kaut kur skriet pa galvu pa kaklu es netaisos, tuvojas jau trīsdesmit gadu slieksnis man un braukt braukšanas pēc nav jēgas, to jau miljons reižu esmu teicis. Daudz kur esmu bijis un daudz ko redzējis, vēlos arī Latvijā piedalīties spēcīga kluba izveidē, spēlējot tajā.
- Kā skaties uz to, ka «VEF Rīga» varētu parādīties Kristaps Valters un Jānis Blūms?
- Viss ir iespējams. Cik es zinu, Blūms ir diezgan nopietns kandidāts uz spēlēšanu Rīgā, vismaz tādā apspriedes līmenī. Ar Jāni pats esmu runājis, viņš saka, ka būtu forši uzspēlēt mājās, bet, ja viņam piedāvās palikt Bilbao, viņš tur paliks. Latvijā cilvēkiem ir ilūzija, ja esi Spānijas vai Itālijas lejasgala komandās, tad tā ir baigā medusmaize, bet tā nav.
- Ar vēl pāris izlases spēlētājiem «Vefam» ir iespējas kļūt par spēcīgu komandu Eiropā.
- Jā, varam kļūt par normālu komandu.
- Tad varbūt Latvijā vajag vēl divas komandas tikpat spēcīgas un vietējais čempionāts var sanākt interesants.
- Latvijā par maz cilvēku un augsta līmeņa spēlētāju, lai notiktu šāds pavērsiens.
Tweet
