"Zaudējām trešo spēli pēc kārtas, taču nekas vēl nav beidzies. Jāizcīna četras uzvaras pēc kārtas un viss būs kārtībā."
"Spēle bija stāsts par diviem dažādiem puslaikiem. Pirmajā mums bija pārsvars gandrīz visos basketbola elementos. Otrajā puslaikā spēle sagriezās. Pazaudējām pārliecību, pretinieki iemeta brīvos metienus un vāji nospēlējām aizsardzībā. Beigās laukumā valdīja apjukums.
Mums bija acīmredzamas problēmas cīņā par atlēkušajām bumbām. Pretinieki ļoti agresīvi gāja pakaļ bumbām, spēlēja uz sodu robežas. Mums neizdevās viņus noturēt. Ja pretinieki izcīna bumbu un iemet, pārliecība paliek viņu pusē.
Iespējams, ka nedaudz pārturēju laukumā (Folarinu) Kempbelu. No otras puses, viņš ir viens no mūsu līderiem, ļoti pieredzējis spēlētājs. Ja netrāpa kādu metienu, pats noorientējas un spēj pieņemt lēmumu. Varbūt ātrāk vajadzēja ņemt trešo minūtes pārtraukumu."
"Spēli iesākām ļoti pasīvi, nebijām īsti pamodušies. Sasteidzām metienus, Ventspils izmantoja iespējas un ieguva lielu pārsvaru. Neapstājāmies. Otrajā puslaikā iekurbulēja Krisa (Ričarda) un kapteiņa (Jāņa Blūma) rīcībe. Ieguvām papildus emocijas un pamazām atsitāmies.
Pirmdienas rītu izmantoju atjaunošanās procedūrām. Arī pēc katras spēles lietoju ledu, lai atpūtinātu sasistās vietas. Svētdienas spēlē sitiens pa kaklu bija diezgan pamatīgs, apstulbu. Pagāja laiks, kamēr iegāju atpakaļ spēlē. Asas situācijas ir “play-off” sastāvdaļa, taču esmu par godīgu basketbolu."
"Divi dažādi puslaiki visās nozīmēs – balts pret melnu. Pamatlaika pēdējās 3-4 minūtēs komanda veica milzīgu ekstra darbu, kas deva rezultātu. Sērijā rezultāts kļuvis 3-0, taču tās vēl nav beigas. Ventspils katrā spēlē cīnās arvien labāk un nākamā reize nebūs izņēmums.
Armands Šķēle neatgriezīsies laukumā līdz finālsērijas beigām. Pārtraukumi starp spēlēm ir ļoti īsi, svaru zālē vairāk neejam un treniņu laiks sarūk. Spēlējām tādā grafikā, kāds tiek piedāvāts. Ja vajadzētu, spēlētu divreiz dienā.
Puslaika pārtraukumā nebija neviens spēlētājs, kuram par sniegumu varētu pateikt “ļoti forši”. Saskārāmies gan ar psiholoģiskām, gan taktiskām problēmām, pietrūka agresivitātes. Zinājām, kā pareizi segt pretiniekus, taču vajadzēja to darīt agresīvāk. Treneris Muižnieks rīkojās gudri, izmantoja savu pieredzi – viņš uzvarējis daudzās “play-off” spēlēs un sērijās.
Nevar neskriet pakaļ atlēkušajām bumbām, jādod iespēja izcīnīt otro bumbu. Otrajā puslaikā mums vajadzēja savākt vairāk bumbu zem groziem, jo tas spēlē lielu lomu galīgajā iznākumā. Mums jāturpina spēlēt kā otrajā puslaikā."
