“Meitenes izdarīja to, kas bija jāizdara,” bronzu komentēja pagājušā gada čempioņu Jelgavas/LU treneris Jānis Leitis. “Pirmajā setā bija līdzīga cīņa, izdevās uzvarēt, un pēc tam jau bija vieglāk.”
Vaicāts novērtēt aizvadīto sezonu, pēc nelielas pauzes Leitis teica: “Psiholoģiski vissarežģītākā. Līdz jaunajam gadam bija šausmīgs sākums. Teikšu tā, ja būtu iekļuvuši finālā, tad būtu līdzīgi kā iepriekšējā gadā.”
“Pirms nākamās sezonas jāprasa pilsētai, kas mūs atbalsta, kādas ir mūsu prioritātes,” ar fundamentālu jautājumu savas komandas vērtējumu sāka Daugavpils kluba trenere Žanna Zaņegina. “Viena mēneša laikā cīnīties par augstām vietām gan Baltijas līgā, gan Latvijas čempionātā ir ļoti grūti. Tad ir jābūt garam spēlētāju soliņam. Izlikām sevi visu Baltijas līgā, ieņemot 5. vietu, pēc tam vēl bija U-19 pārspēles. Spēlētājām sākās traumas, slimības, kas ir lielās slodzes sekas. Būtu mums pamatsastāvs, var man nepiekrist, bet mums vajadzēja cīnīties par 1. vietu.
Spēlēs par 3. vietu nepatika ne sava, ne pretinieču komanda. Arī pretinieces, kurām šosezon ir bijušas daudz labākas spēles, mocījās. Tomēr viņas bija profesionālākas, garākas un, kad devās laukumā, mācēja visas citas domas atslēgt.”
“Meitenes tik ļoti ir noskaņojušās šīm spēlēm un tik gatavas uzvarēt,” pārliecinošo panākumu komentēja RSU/MVS trenere Inguna Minusa. “Viss, ko esam mācījušās pirms tam, tagad tiek likts lietā. Šodienas pārliecinošais panākums vēl neko nenozīmē. Tā ir viena uzvara, un darbs būs padarīts tikai pēc otrās. Uzvarēt grib abas komandas, un par spēku samēru vairāk varēs spriest pēc rītdienas spēles.
Šodien tāpat kā pusfinālā mūsu pārsvaru noteica agresīvas serves, ar ko neļāvām Babītes volejbolistēm izpausties uzbrukumā (mājiniecēm padevās divas neatvairāmas serves, kamēr viešņām tādu bija deviņas. - LVF Preses dienests).”
Izmantotie resursi:volejbols.lv
