Nedēļu pēc Eiropas spēcīgākā nacionālā klubu čempionāta, Francijas Top 14 turnīra, savu 2017./2018. gada sezonu sāk arī Eiropas Pro 14 čempionāts, kuram šī sezona būs īpaša. Iepriekš Velsas, Īrijas, Skotijas un Itālijas spēcīgāko regbija komandu turnīrs bija pazīstams kā Pro 12, ar tiešu norādi uz čempionāta profesionālo statusu un komandu skaitu tajā, taču šogad nosaukuma beigās ir parādījies četrpadsmitnieks.
Jā, tieši tā, šajā starpsezonā Pro 12 ir papildinājies ar divām jaunām komandām un nu sauksies Pro 14. Vēl interesantāks ir tas fakts, ka abas vienības nav ne no vienas no iepriekš pārstāvētajām nācijām, kā arī nav pat no Eiropas vai Eirāzijas. Eiropas klubu turnīram ir pievienojušās divas Dienvidāfrikas Republikas franšīzes – Blomfonteinas "Cheetahs" un Portelizabetas "Southern Kings".
Šī paplašināšanās, jāsaka godīgi, bija diezgan spontāna, jo nāca pēc tam kā SANZAAR, kas ir Super Rugby čempionāta rīkotāji, nolēma atgriezties pie 15 komandu formāta, "atkabinot" no čempionāta divas vājākās un finansiāli nestabilākās DĀR komandas, kā arī vienu Austrālijas vienību ("Western Force"). Savukārt bijušās Ķeltu līgas vadība, kura jau pāris gadus meklēja iespēju paplašināties Ziemeļamerikas virzienā, ātri izmantoja situāciju un uzaicināja abas Āfrikas komandas pie sevis.
Kādu iespaidu atstās DĀR komandu pievienošanās Pro 14? Turnīra vadība cer, ka pozitīvu, jo abas komandas, lai arī Super Rugby čempionātā nebija starp favorītiem, ir rādījušas labu regbiju, turklāt tas Eiropā bāzētajam čempionātam ir solis pretī jauna tirgus atvēršanai. Tāpat ir jācer, ka DĀR komandām sportiskajā ziņā veiksies labāk, kas ļaus piepildīt abu komandu stadionus, kas uzreiz iekļūst starp Pro 14 lielākajām arēnām.
Tiesa, kā norāda daudzi idejas skeptiķi, DĀR komandām piedalīšanās Pro 14 būs liels pārbaudījums gan attālumu ziņā, jo komandai būs jālido uz izbraukuma spēlēm diezgan lieli attālumi (tas gan tieši tāpat bija arī Super Rugby laikos), gan tas, ka dienvidu puslodes sezona noslēdzās daudz vēlāk nekā ziemeļu puslodē un āfrikāņiem ir bijis daudz mazāk laika sagatavoties vēsturiskajai kampaņai.
Kā paliek ar pārējām komandām? Vai "Scarlets" pratīs noturēt titulu? Jāsāk ar to, ka visā turnīra vēsturē tikai vienu reizi kādai no vienībām ir izdevies triumfēt čempionātā divus gadus pēc kārtas, kad 2012./2013. un 2013./2014. gada sezonās uzvarēja Leinstera.
Ja mēs skatāmies "uz papīra", tad "Scarlets", pēc fenomenālajām spēlēm iepriekšējās sezonas izskaņā, kad viņi pārspēja abas spēcīgākās Īrijas komandas, Leinsteru un Mansteru, ir pastiprinājušies kaut vai tikai tāpēc, ka Velsā ir atgriezies Lī Halfpenijs, kurš karjeras turpināšanai izvēlējies tieši Lanelli komandu. Tāpat vienībā ir palicis pagājušās sezonas labākais piezemējumu guvējs Stefans Evanss, taču kopumā "Scarlets" ir ļoti sabalansēta komanda, kas noteikti nevēlēsies atdot savas pozīcijas.
Protams, ka galvenie "Scarlets" pretinieki būs tieši tie paši, kas pirms gada un kuri aizvadītās sezonas nobeigumā palika ar gariem deguniem – Leinstera un Manstera. Jāsaka gan, ka abas komandas jauno sezonu sagaida ar atšķirīgu noskaņojumu, jo Leinstera, kas iepriekšējo kampaņu noslēdza otrajā vietā, par vienu punktu atpaliekot no Mansteras, šogad ir papildinājusi sastāvu ar vairākiem labiem spēlētājiem, piemēram, Skotu Fārdiju un Džeimsu Lovu, kas ļauj cerēt uz snieguma uzlabošanos, kamēr regulārās sezonas uzvarētājiem pirms šīs kampaņas ir jāatbild uz galveno jautājumu – kā komanda spēlēs bez sava iepriekšējā galvenā trenera Rasija Erasmusa, kurš gada beigās dosies prom no vienības, atgriežoties savā dzimtenē, DĀR.
Kopumā jāsaka, ka visas īru komandas, kā jau vienmēr, būs nopietni pretendenti ja ne uz titulu, tad uz izslēgšanas mačiem noteikti, tāpēc skotiem un Velsas vājākajām komandām būs vēl ļoti jāpacenšas, lai pārspētu savus oponentus.
Glāzgovas "Warriors", kuri gan ir palikuši bez sava galvenā trenera Džordža Taunsenda, šo sezonu sagaida ar īpašām sajūtām, jo iepriekšējā gadā viņi pirmo reizi iekļuva eirokausu izslēgšanas mačos. Vietējā čempionātā gan viņi piedzīvoja kritumu, sezonu noslēdzot kā sestie, taču Deivs Renijs, kurš iepriekš strādāja ar "Chiefs" komandu no Super Rugby čempionāta, ir ļoti pieredzējis speciālists, kurš ar Skotijas izlases spēlētājiem komplektēto komandu var atgriezt tur, kur tā bija pirms dažiem gadiem, proti Pro 14 finālā.
Visbeidzot, Itālijas komandas, Parmas "Zebre" un Trevīzo "Benetton" gan vēl aizvien ir Pro 14 "sāpju bērni". Faktiski jāatzīst, ka, lai arī pagājušajā sezonā Ņūportas "Gwent Dragons" (no šīs sezonas vienkārši – "Dragons") iespraucās starp abām komandām, abas itāļu vienības cīnās savā starpā un nevis par titulu vai vietu izslēgšanas spēlēs, bet par to, lai nepaliktu pēdējā vietā. Maz ticams, ka kaut kas mainīsies šajā sezonā.
Kopumā jāsaka, ka gaidāmā Pro 14 sezona būs vēsturiska un ārkārtīgi nozīmīga, jo tā parādīs cik dzīvotspējīga ir ideja par čempionātu, kurā piedalās komandas no Eiropas un Āfrikas. Kā arī tā noteiks toni un virzienu, kurā attīstīsies Pro 14, jo ideju par Ziemeļamerikas "iekarošanu", turnīra organizatori ne tikai nav atmetuši, bet arī cītīgi strādā pie tās realizēšanas.
A grupa
B grupa
