Jēkabsone-Žogota janvārī Krievijas čempionvienības Jekaterinburgas UGMK rindās spēles laikā pārrāva kreisā ceļgala priekšējās krusteniskās saites. Aptuvenais Jēkabsones-Žogotas atveseļošanās laiks ir seši mēneši.
«Gaidīju piespēli, griezos, bumbas saņemšanas brīdī uzgrūdās pretiniece, un tas viss kopā. Inerces rezultātā viss svars uzgūla uz ceļgala, un tas neizturēja,» notikušo atceras basketboliste. «Sākumā man pašai gan šķita, ka tās nebūs krusteniskās saites, jo tik ļoti nesāpēja - no citiem pirms tam biju dzirdējusi, ka tajā brīdī sāpes esot neizturamas. Tāpēc, kad saņēmu diagnozi, pati biju izbrīnīta.»
Operāciju Jēkabsone-Žogota veica Vācijā, bet pirmie atveseļošanās procesa rezultāti it pozitīvi.
«Dakteris paskatījās un pateica, ka viss ir kārtībā. Tagad sācies rehabilitācijas darbs,» paskaidroja Jēkabsone-Žogota, kura noteiktus rehabilitācijas kursus aizvada Vācijas klīnikā. «Pati uz savu galvu neko nedaru - klausu ārstus un sekoju visām norādēm. Ko vajag, to daru, ko nedrīkst - pat nemēģinu. Kas būs pēc tam, pagaidām nedomāju. Lai vai kā, neviens nesaka, ka ilgāka rehabilitācija kaut kā būtu saistīta ar labākiem rezultātiem. Galvenais visu izdarīt šajos sešos mēnešos.»
«Smagākais bija uzreiz pēc traumas. Pirmā nedēļa, pašas pirmās dienas, kad vēl nespēju pieņemt, ka tas tiešām noticis ar mani. Šķita ka es sapņoju - ka man jāpamostas un tad šis murgs izgaisīs. Tagad esmu samierinājusies. Patiesībā tagad tieši pretēji - ir apņēmība un enerģija izdarīt visu, lai atgrieztos laukumā un atkal varētu spēlēt,» piebilda basketboliste.
Jēkabsone-Žogota apgalvo, ka pirms traumas viņa bija veiksmīgi iejutusies UGMK komandā, izsakoties, ka tik labi viņa nebija jutusies vēl nekur.
«Jau pirmajā dienā, kad aizbraucu uz Jekaterinburgu, jutos ļoti labi. Patika attieksme no kluba puses, arī ar meitenēm uzreiz izveidojās ļoti labs kontakts. Viss bija nodrošināts, ne par ko nebija jākreņķējas. Biju tiešām ļoti labi iejutusies,» izcēla basketboliste.
«Sākās viss ar ASV, ar otra ceļgala traumu,» pēdējo gadu veselības likstas atceras Anete. «Likās jau, ka nekas traks - gadās. Taču varbūt organismam bija par daudz, un tas beidzot par to deva ziņu. Līdz tam biju tikai skrējusi un skrējusi - bez normālas atpūtas, bez nevienas brīvas vasaras. Varbūt arī tās slodzes, kas derēja pirms pieciem vai desmit gadiem, tagad ir pārāk lielas. Bet tikpat labi pretējais - varbūt tomēr vajadzēja braukt uz ASV, varbūt organisms jau bija pieradis visu laiku darboties, un atslodze nāca tikai par sliktu.»
Jēkabsone-Žogota iepriekš bija solījusi līdz februārim dot atbildi, vai viņa šogad palīdzēs Latvijas izlasei, taču piedzīvotā trauma pati visu nolikusi pa vietām. «Nebiju pārliecināta, galvā bija putra. Domāju - nāks tuvāk, gan jau izdomāšu. Bet sanāca tā, ka nebija vairs, par ko domāt,» secina Jēkabsone-Žogota.
Šīs sezonas 13 FIBA Eirolīgas turnīra spēlēs Jēkabsone-Žogota vidēji mačā guva 11,2 punktus, izcīnīja 3,0 atlēkušās bumbas un atdeva 2,1 rezultatīvu piespēli, bet Krievijas čempionātā latviete deviņos mačos vidēji spēlē guva 13,9 punktus un izdarīja 3,9 rezultatīvas piespēles.
Tweet Materiāls publicēts sadarbībā ar
