Sākumā tad varētu par šo sezonu Somijā parunāt. Kas ir bijis labāk, kas – sliktāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu?
Šogad man bija jauna komanda, kas nozīmē, ka atkal pie daudz kā ir jāpierod. Šī sezona gan nav tik spilgta, jo nav tik daudz spēles laika un rezultativitātes punktu. Sezonu spēles ziņā vērtēju ar "-" zīmi, tomēr esmu arī daudz ieguvis. Šajā sezonā pilnībā izjūtu leģionāra likteni – ja neaiziet spēle, tad ir grūti.
Kāda ir tava loma komandā? Sezonas gaitā ir bijuši varianti arī ar pirmajām divām maiņām, tāpat ir spēlēts arī "Mestis". Cik liela skaidrība ir pašā komandā par šo situāciju?
Kaut kā jocīgi. Klubam nav īsti saskaņas ar leģionāriem – tādā ziņā, ka nevar just baigo palīdzību vai atbalstu. "Mestis" spēlēju pēc tam, kad man noņēma ģipsi – bija lauzts pirksts. "Ilves" un citi "Liiga" klubi regulāri piekopj praksi, ka pēc savainojumiem spēlētājus sūta uz dažām "Mestis" spēlēm, lai atgūtu sportisko formu. Kas attiecas uz "Ilves", esmu spēlējis visās maiņās, tiesa, vairāk pa trešo un ceturtu virknējumu. Nebija tik liela uzticība no treneru puses, kā sākumā biju gaidījis.
Tad sezonas sākumā cerēji uz ko vairāk?
Protams, katras jaunas sezonas sākumā ir jaunas cerības, un viss sākas no nulles, bet šoreiz kaut kas nenostrādāja... Tomēr arī tāda pieredze ir vajadzīga.
Ja jāsalīdzina komandas – "Ilves" un iepriekšējais klubs "SaiPa" – kurš ir stiprāks vai vājāks?
Grūti pateikt – "Liiga" komandas katru sezonu piedzīvo krasas pārmaiņas gan treneru korpusu, gan hokejistu ziņā. Lielākoties visas komandas ir spēkos līdzīgas, varbūt varētu izcelt vienīgi Oulu "Karpat" un Helsinku "Jokerit", tomēr arī šīs komandas mēs šogad esam dažas reizes uzveikuši. Līdz ar to skaidrs, ka lielākai naudai šajā līgā ir maza ietekme. Kas attiecas uz "Ilves" un "SaiPa" – salīdzināt ir grūti, tās tomēr ir divas dažādas komandas ar atsevišķiem spēlētājiem un treneriem.
Sezonas otrajā pusē "Ilves" ir skārušas jūtamas pārmaiņas, piemēram, nācis klāt amerikāņu uzbrucējs Niko Dimitrakoss.
Jā, pārmaiņu ir daudz – ir savainotie spēlētāji, prom ir kanādietis Daniels Korso, pievienojies ir Dimitrakoss... Ar Dimitrakosu mēs pat paguvām uzspēlēt vienā maiņā, pirms olimpiskā pārtraukuma guvām vārtus uzvarā pār "Jokerit", bet pēc tās reizes es vairs netiku iekļauts sastāvā (saruna notika marta sākumā – J.R.). Pat nezinu, kāpēc.
Treneri nekā neskaidroja šādu soli? Nav jau pirmā reize sezonā, kad netiec spēles pieteikumā vai tiec iekļauts citā virknējumā.
Mums komandā kopumā pārmaiņu ir daudz, un tie lēmumi dažreiz ir atšķirīgi no tā, kā situāciju redz spēlētāji. Tomēr treneris paliek treneris, un, ja reiz viņš tādu lēmumu pieņem, man neatliek nekas cits kā vien gaidīt un izmantot savu iespēju, kad tāda pienāks. Katram spēlētājam var gadīties, ka sezona neizdodas kā iecerēta, bet galvenais ir neapstāties pašam un turpināt strādāt, nevis domāt, kādi iemesli ir bijuši vienam vai otram lēmumam.
Līgums ar "Ilves" tev ir arī uz nākamo sezonu. Kā saredzi savu lomu komandā nākamgad?
Pagaidām par nākamo gadu vēl nedomāju, jo priekšā vēl izšķirošās spēles šajā sezonā. Pēc tam domāšu par nākamo sezonu. Šobrīd nevaru konkrēti pateikt, kas ar mani notiks nākotnē.
Tātad pieļauj, ka vari arī nepalikt "Ilves"?
Šobrīd šo nevaru komentēt. Kā jau teicu, koncentrējos uz šīs sezonas mačiem. Pēc sezonas runāšu gan ar kluba vadību, gan ar aģentiem.
Uz pagājušo pasaules čempionātu tu devies, spēlēji arī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, tomēr Soču sastāvā neiekļuvi. Tev pašam ir kāds skaidrojums, kāpēc tā notika?
Tas ir hokejs, kurā situāciju var ietekmēt daudzi faktori. Manā gadījumā tā droši vien bija jau minētā trauma, kas bija pirms olimpiādes pēdējā pārbaudes posma laikā. Dzīvē visādi notiek, galvenais, nedrīkst apstāties un jāturpina strādāt, un radīsies arī jaunas iespējas. Šobrīd koncentrējos kluba lietām, bet, ja pēc sezonas man būs uzaicinājums doties uz izlases treniņnometni, labprāt to pieņemšu un cīnīšos par vietu sastāvā. Īpaši nedomāju par iemesliem, kāpēc netiku iekļauts olimpiskās izlases sastāvā, šādas situācijas liek man vēl vairāk strādāt un censties kļūt vēl labākam nākotnē.
Atgriežoties pie Somijas, iepriekš minēji, ka grūti būt leģionāra statusā. Kā tas izpaužas ikdienā – papildus spiediens no kluba/komandas vadības vai kā citādi?
Protams, tāpat kā visur, leģionāriem – īpaši uzbrucējiem – ir jāveido rezultāts. Ja rezultāts (punkti) izpaliek, tad var visādi notikt. No mājām prom esmu, ja nemaldos, jau piekto gadu, tāpēc visādiem notikumiem esmu gājis cauri. Smagas situācijas tikai norūda spēlētāju.
Somijā tā ir ierasta prakse, ka gados jauns viesspēlētājs diezgan ātri var izsisties no jauniešu turnīriem un "Mestis" līdz pat pašai augstākajai līgai?
Katram jau ir savs ceļš ejams – īsi pirms Vankūveras olimpiskajām spēlēm man piedāvāja līgumu "Jokipojat", ar kuru tajā sezonā uzvarējām "Mestis" līgā. Labai sezonas izskaņai sekoja arī rezultatīva nākamā sezona, bet pēc tam bija izdevība iziet pārbaudi arī "Liiga" klubā "SaiPa", ko arī veiksmīgi izmantoju. Esmu priecīgs, ka man izdevās salīdzinoši ātra un viegla pāreja no "Mestis" uz "Liiga", tāpēc Somijā var notikt visādi – ir cilvēki, kuri tikai 27 vai 28 gadu vecumā iekļūst "Liiga" komandā.
Tavuprāt, Somijas čempionāts un apstākļi kā tādi ir tā vērti, lai te paliktu arī turpmāk?
Protams, te ir visas iespējas izaugsmei, ja vien ir pietiekams spēles laiks. Somijā spēlē ļoti ātru un fizisku hokeju, visiem hokejistiem ir lieliska slidojuma tehnika, līdz ar to ir lieliski apstākļi, lai spēlētāji – īpaši jaunie – varētu kārtīgi norūdīties. Mēdz teikt, ka somu hokejs Eiropā ir vistuvākais ziemeļamerikāņu stilam. Tā tomēr ir viena no vadošajām Eiropas līgām, ja runājam sportiskā līmeņa ziņā.
Tas droši vien paver arī kādas iespējas karjerai okeāna otrā pusē – skauti uz spēlēm noteikti ierodas?
Protams, ierodas un ar interesi skatās, bet, manuprāt, lielāka interese viņiem ir pašiem jaunākajiem spēlētājiem, tomēr – kā jau teicu – hokejista karjerā viss kas var notikt. Ja man būtu iespēja izmēģināt spēkus Ziemeļamerikā, es to noteikti izmantotu. Šobrīd piedāvāju nav, bet pirms došanās uz Zviedriju bija daži varianti Kanādas junioru līgās.
Kā ir interesi no citiem klubiem – esi kaut ko dzirdējis?
Padziļināti neesmu par to interesējies, bet, ja runājam par Somijas "Liiga", interese šeit ir vienmēr, jo – kā jau minēju – starpsezonā klubi piedzīvo lielas pārmaiņas un vēlas pastiprināties. Šobrīd gan pats koncentrējos savai spēlei "Ilves", bet ar citu klubu jautājumiem vairāk nodarbojas mans aģents, ar kuru par šīm lietām kādu laiku neesmu runājis. Nākotnes perspektīvā domājot, ir daudzas līgas, kurās gribētu uzspēlēt – tā pati NHL, KHL, Zviedrija, Šveice – tomēr būtiskāk ir tikt laukumā, smagi strādāt un spēlēt. Ja man kādreiz būs iespēja izmēģināt spēkus citur, domāju, ka to izmantošu.
Kā vērtē "Ilves" izredzes šajā sezonā?
Pagaidām esam "play-off" zonā, bet tur – izslēgšanas spēlēs – viss var notikt. Kā komanda esam stipri, čaļi ir draudzīgi, vienmēr gatavi viens par otru iestāties.
Bet tās biežās sastāva rotācijas varētu arī kaut ko ietekmēt. Cik tev zināms, kāda situācija ir citās komandās – arī ir tik biežas sastāva pārmaiņas?
Man šī komanda ir pirmā, kur ir tik daudz sastāva rotāciju un izmaiņu. Jā, saprotams, ja ir daudz traumētie spēlētāji, tad no pārmaiņām neizbēgsi, tomēr gadījumā tā nebūt nav. Mums sastāva rotācija tiek plaši piekopta, iespējams, ka tai ir arī kāds negatīvs efekts. Dažreiz ir grūti iejusties spēlē.
