- Vai no savas pozīcijas vārtos redzi kādas atšķirības valstsvienības sniegumā pirms gada un šajā pavasarī? - To pašu hokeju jau vien spēlē. Protams, ir savas nianses, jo katram trenerim ir savas vēlmes, kā viņš grib, lai komanda iesāk uzbrukumus un kā darbojas vidējā zonā. Pie tā vairāk jāpiedomā laukuma spēlētājiem, bet man tikai jāatvaira metieni. Šīs nianses manu darbu īpaši neietekmē.
- Bieži vien saka, ka ar konkrētu vārtsargu vārtos arī aizsargi jūtas drošāk, bet kā ir vārtsargam? Vai jūties drošāk, ja laukumā ir konkrēts aizsargu pāris? - Man visi aizsargi ir vienādi un es pat reizēm nemanu, kurš pāris ir laukumā. Nav tā, ka, uznākot kādam aizsargu pārim, man sāk trīcēt kājas. Jā, ar aizsargiem sazinos. Uzbļauju, lai dod piespēli pa malu vai uz tālo bortu, taču nezinu kuram tieši to saku, viss notiek automātiski. Tobrīd tam nav nozīmes.
- Vai ar galveno treneri Tedu Nolanu bieži sanāk aprunāties jeb komunikācija ir tikai ar vārtsargu treneri Sergeju Naumovu? - Visvairāk sanāk runāt ar Sergeju, bet ar galveno treneri runājamies diezgan maz. Tāpat bija arī Rīgas «Dinamo», jo vārtsargu jautājums ir Sergeja pārziņā. It kā jau esam nostāk no pārējās komandas, tomēr esam viens vesels.
- Lidojot uz Dāniju, vai bija jau skaidrs, ka abos mačos tu stāvēsi vārtos? - Par pirmo spēli bija skaidrs, ka stāvēšu es, bet par otro skaidrības nebija, jo pastāvēja iespēja, ka spēles laiku dalīsim uz pusēm [ar Kristeru Gudļevski]. Otrā spēle sanāca saspringta un acīmredzot tādēļ treneri nolēma mani nenomainīt. Kopumā jāteic, ka šajos mačos jutos labi. Vai nav škrobe, ka nedaudz pietrūka līdz «sausajai» spēlei? Nē, es priecājos par to, kas ir. Vieni ielaisti vārti nav daudz. Pirmais mačs izdevās un tas deva pārliecību arī otrajai spēlei.
- Šķiet, ka pirmoreiz kopš «Liepājas metalurga» laikiem sajuties kā pirmais vārtsargs. - Jā. (Smejas) Lai gan Liepājā mums nebija izteikts pirmais vārtsargs un spēles laiks tika sadalīts līdzīgi. Taču kopš aizbraucu no Liepājas, šī bija pirmā reize kā komandas pirmajam vārtsargam.
- Klau, vai šo sezonu var uzskatīt par tavu «izlaušanās» sezonu? Vai tā vēl ir tikai priekšā? - (Smejas) Katrā ziņā man ir prieks, ka izdevās izmantot savas iespējas. Protams, ka varēju nospēlēt labāk. Sākumā bija grūti, taču, jo vairāk spēļu aizvadīju, jo mazāks bija satraukums. Kad regulārā čempionāta beigās ļāva uzspēlēt divos mačos pēc kārtas, sajutu, ka varu spēlēt KHL un viss iet pareizajā virzienā.
- Kad vasarā tev tika dota iespēja piedalīties «Dinamo» treniņnometnē, tad gana daudzi tev neticēja. - Jā, varbūt tā bija, kā tu saki. Cilvēki šaubījās par mani. Bet es centos darīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Visu laiku klāt bija vārtsargu treneris un, ja vien tev ir gribēšana, tad tikai jāstrādā. Sergeju pirms izlases treniņiem gan nepazinu. Uz katru kļūdiņu tika norādīts, jo tikai tā var uzlabot savu sniegumu.
- Vai tev palīdzēja tas, ka Naumovs bija uz «Dinamo» soliņa arī spēļu laikos? - Protams, tas nozīmēja ļoti daudz. Reklāmas minūtēs ar Sergeju aprunājāmies. No viņa puses bija padomi, nevis kritika, jo spēļu laikā kritizēt būtu neprāts.
- Kurš tev palicis atmiņā, kā visgrūtākais brīdis šajā sezonā? - Visgrūtākais bija sezonas sākums un nezināšana. Kā nu būs? Vai varēšu šajā līmenī spēlēt? Pirmais mačs bija Čerepovecā un diezgan ātri ielaidu divus vārtus. Tobrīd nodomāju, ka tagad tikai jāturpina darīt, ko vien spēju. Beigās zaudējām ar 2:3.
- Spilgtākais brīdis laikam bija Gagarina kausa spēle Rīgā, kad Kriss Holts guva traumu un tev bija jāstājas viņa vietā. - Jā, noteikti. Kad bija jādodas laukumā, sirds sāka sisties straujāk. Sajūtas bija jocīgas. No otras puses - sēdēju uz soliņa un pēkšņi bija jāiet laukumā, tāpēc nebija laika sadomāties. Bet, kad tika gūti vārti papildlaikā, emocijas neaprakstāmas. Tāpat ļoti patika arī regulārās sezonas beigas, kad aizvadīju divus mačus pēc kārtas. Tas noteikti palīdzēja arī «ielēkt» play-off spēlēs.
- Cikos aizmigi pēc iepriekš minētās spēles? - Diezgan ātri. Man ar to nav problēmu. Nav tā, ka pēc spēlēm nevarētu aizmigt līdz pat rītam. Protams, kad pieveru acis, spēles epizodes redzu atkārtojumā, taču drīz vien «atlūztu».
- Nemaz nejautāšu, vai esi nosvērts, jo tas jau no malas tāpat ir redzams, taču kas notiek zem vārtsarga maskas? - No malas viss izskatās citādāk nekā ir patiesībā. Kad reizēm skatāmies video un analizējam kļūdas, tad patiešām izskatās, ka esmu ļoti mierīgs, lai gan iekšā tā nebūt nav. (Smejas)
- Līgums uz nākamo sezonu tev jau ir kabatā, bet vēl nav zināms, kas būs tavs kolēģis «Dinamo» vārtos. Vai tu jūties gatavs kļūt par komandas pirmo vārtsargu? - Protams, vienmēr ir jābūt gatavam kļūt par pirmo vārtsargu.
Tweet
