Šo rakstu drīkst lasīt tikai no 18 gadu vecuma.
Lasīt citus rakstus Esmu pilngadīgs
«Bijām trīs - es un divi jaunie čaļi Jānis Krastiņš un Mārtiņš Sausais. Es jau biju Sočos kopā ar skeletona komandu, bet viņi saņēma zvanu brīdī, kad vēl bija Siguldas trasē. Tā nu puiši izkāpa no trases un gandrīz pa taisno devās uz lidostu. Nākamajā naktī viņi jau iekāpa Soču trasē,» portālam «Apollo» stāsta Mezencevs.
Tad jau sanāk, ka problēmu ar Krievijas vīzām vairs nav? «Tas atkarīgs no cilvēka un tā, cik ļoti viņš Krievijai ir vajadzīgs,» smejas Mareks. «Viņi devās uz Krieviju, bet vienlaikus tika kārtotas vīzas un migrācijas kartes. Kā izrādās, ja grib un vajag, tad visu var nokārtot ļoti ātri.»
«Nav jau tā, ka mēs trijatā gatavojām visu trasi. Mēs strādājām tikai vienā trases posmā, tās vidusdaļā, kas bija vissarežģītākais, bet vieglākos darbiņus atstājām vietējo rokās,» skaidro Mezencevs. «Abi jaunie puiši vēl palika Sočos līdz Pasaules kausa posmam kamaniņu sportā, jo tā palūdza trases darbinieki.»
Bet, ko tad ieraudzīja sportisti, kad ieradās Soču trasē, kurā pēc gada jānotiek ziemas olimpiskajām spēlēm? «Māja jau ir uzbūvēta ļoti skaista un glauna, taču pats svarīgākais - ledus kvalitāte - bija briesmīga, jo vietējie vienkārši nezināja vai nemācēja to sagatavot. Bobi izsita ledu, bet skeletonisti pēc tam brauca, purinot galvas un sitot ārā zobus. Sportisti pat nesaprata, kas notiek un nespēja kontrolēt braucienu.»
«Jau pirmajā nedēļā Dainis Dukurs uz to vērsa trases darbinieku uzmanību, taču nekas netika darīts lietas labā. Vilcināšanās notika līdz pēdējam brīdim, kad jau visas valstis sāka «šūmēties» un ūdens smēlās mutē. Taču, ko lai pārmet strādniekiem - viens trasē strādāja tikai divas nedēļas, bet cits bija paņemts talkā no blakus būvlaukuma, tādēļ par kompetenci vispār nebija runas,» saka Mezencevs.
Par krievu bobsleja pilota Aleksandra Zubkova izteikumiem, ka latvieši sagatavojuši trasi savējiem, Mareks tikai pasmaida. «Var jau saprast Zubkovu, kuram neizdevās uzvarēt mājas trasē, tādēļ nācās meklēt attaisnojumus. Galu galā katru dienu klāt nāca Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) pārstāvji un skatījās, kā darbs tiek paveikts. Par Zubkova izteikumiem nesatraucos, jo trases atbildīgie ar mūsu darbu palika apmierināti.»
Bet, vai teorētiski ir iespējams sagatavot trasi, lai kādam būtu priekšrocības? «Teorētiski viss ir iespējams, taču ne vienas vai divu dienu laikā. Bet mēs ar to nenodarbojamies. Arī Siguldā mums allaž prioritāte ir tā, lai sportisti izbaudītu sacensības un nesatrauktos par veselību.»
Mezencevs ir pārliecināts, ka arī nākamgad pirms Soču olimpiskajām spēlēm talkā tiks aicināti ārzemju speciālisti. «Tomēr diez vai tie būs mūsu puiši. Jau pērn, kad uz trases homologāciju tika aicināti gan vācieši, gan kanādieši, mani vienkārši «atšuva». Ar pašu spēkiem viņi noteikti galā netiks, taču tā ir normāla prakse, pieaicināt palīgus no malas. Arī francūzis, kurš kopā ar mums strādāja Soču trasē, stāstīja, ka 2010. gadā pirms Olimpiādes palīdzējis sagatavot Vistleras trasi.»
