Pagājušajā nedēļā viesojoties Elzasas reģionā, paguvām izbaudīt ne tikai Francijas augļus un vīnus, bet arī piedalīties Tour de France vērošanā.
Ciematos, caur kuriem notiek brauciens, gatavošanās sākas jau iepriekšējās dienas rītā. Vairāki vīrieši izvadā norobežojošās barjeras un izliek paziņojumus, ka daļa pilsētas ielu būs slēgtas satiksmei. Informācija par prestižo braucienu cauri miestiņam izvietota arī katras pilsētiņas sākumā. Spilgtie, šoferiem labi pamanāmās krāsās izliktie uzraksti vēstī par sacensību laikiem un ierobežojumiem.
Ielu un piebraucamo ceļu slēgšana gan sākas tikai brauciena dienas rītā. Tad vairs nav nekādu iespēju tikt no viena pilsētas gala uz otru. Kāds vācietis stāstīja, ka pirms vairākiem gadiem, skatoties velobraucienu, iepriekšējā vakarā bija novietojis savu īrēto auto pilsētas centrālajā stāvlaukumā. Šāda neapdomība viņam dārgi izmaksāja. Tā kā vairākas stundas pirms un pēc brauciena no stāvvietas nedrīkstēja izbraukt, ceļotāju bariņš gandrīz nokavēja vakarā paredzēto avioreisu mājup. Viņu izglāba franču valodas zināšanas un dzīvesbiedres pārliecināšanas spējas!
Trases malās iekārtojas ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi no visām pasaules malām. Daudzi atbraukuši ar sabiedrisko transportu un savām vai īrētām mašīnām, bet daļa atceļojusi ar kemperiem. Tādējādi ap trasi izveidojas savdabīga skatītāju zona, kur sabraukušie ne tikai laiski atpūšas un gaida velosipēdistus, bet arī gatavo maltītes. Pusdienlaikā te tiek kurti grili, maisīti salāti un tiesātas līdzpaņemtās sviestmaizes. Izskatās un smaržo kā īstos Latvijas dārza svētkos.
Latviešiem, kas pieraduši pie vietējos autokrosos valdošās tirgošanās atmosfēras, ko nodrošina teju uz katra stūra esošie šašliku un limonāžu pārdevēji, šķiet neparasti, ka Tour de France laikā ciematiņā darbojas tikai viena neliela ēstuve. Par dažiem eiro tur var tikt pie frī kartupeļiem, burgeriem un kolai līdzīgajiem dzērieniem. Tas viss. Ja neesi paņēmis līdzi savu ēdamo, nākas visu dienu pavadīt ar tukšu punci.
Pastāv gan vēl viens veids, kā pirms velobrauciena tikt pie ēdamā un dažādiem niekiem. Vairākas stundas pirms velosipēdistiem pa trasi brauc dažādas lielo uzņēmumu, piemēram, Carrefour, St.Michel, reklāmas mašīnas. Uzmanību piesaistošās formas auto (piemēram, kā bulciņas, pulksteņi vai multeņu varoņi) pavada skaļa mūzika, un tajos sēdošie vai stāvošie cilvēki nepārtraukti met skatītāju virzienā dažādus našķus.Varbūt tikai šķiet, bet pārņem sajūta, ka šie interesantie mārketinga tēli publiku (ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos) interesē vairāk nekā velosipēdisti.
Smieklīgi, ka par šiem mārketinga keponiem, mazajiem jogurtiņiem, reklāmas atslēgu piekariņiem un citiem niekiem sacenšas ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Blakus stāvošo franču pensionāru starpā sākas visai nopietnas sacensības, kurš brauciena laikā savāks vairāk prestižā velobrauciena suvenīru. Laikam franči jūtas lepni, ja dienišķā kruasāna iepakojumu rotā Tour de France logo. Jāpiebilst, ka pirms velosipēdistiem visu trasi izbraukā arī oficiālais tūres autoveikals, kur fani var iegādāties īpašu suvenīru komplektu.
Pēc desmitiem reklāmas mašīnu trasē dodas dažāda veida tehniskā atbalsta transportlīdzekļi. Uz tiem novietoti daudzi un dažādi velosipēdi un to detaļas. Ik pa laikam augšup kalnos aizbrauc pa kādai drošības dienesta automašīnai, no kuras rupora atskan brīdinājumi uzmanīt citam citu. Īpašu uzmanību drošībnieki pievērš bērniem, kas rotaļājas turpat ceļmalā, un suņiem, kas pavada savus saimniekus. Suņu saimnieki tiek aicināti turēties tālāk no trases, lai viņu mīluļiem nebūtu iespēju ieklupt velosipēdistiem kājās. Ņemot vērā milzīgo ātrumu, ar kādu pārvietojas Tour de France dalībnieki un to pavadošais personāls, tas varētu būt diezgan bīstami. Pilnīgāka iespaida labad - visu notiekošo uzmana daudz kārtības sargu un tāpēc visa diena paiet bez nopietniem starpgadījumiem.
Pēc tam, kad esam pamatīgi izkarsējušies (laukā ir ap 30 grādu karstums), izstaigājuši nelielo ciematiņu un tā apkārtnē esošos vīna dārzus (ogas pagaidām ir mazas, zaļas un ļoti sīvas), atrodam labu skatu punktu. No nelielā uzkalniņa trase redzama uz abām pusēm.
Skatītāju skaļo ovāciju un simtiem fotografētāju pavadīti, pēcpusdienā miestiņā iebrauc jeb, precīzāk izsakoties, ielido pirmie sacensību līderi. Gari sviedriem klāti ķermeņi min pedāļus, cik ātri vien jaudā. Pat līkumos ātrums un sportiskās spējas ir iespaidīgas. Pirmos braucējus pavada desmitiem žurnālistu, kas traucas turpat līdzās ar motocikliem. Visu kolonnu no augšas filmē vairāki zemu lidojoši helikopteri. Pēc to lidojumiem redzams, ka riteņbraucēji dodas pāri kalniem uz Francijas dienvidiem.
Vērojot stāvos kalnus un jūtot milzīgo karstumu, aizdomājos par cilvēka spēju robežu. Cik daudz gan viens cilvēks var izdarīt, ja vien vēlas, ja viņam ir talants, motivācija un, galvenais, darbaspējas to visu attīstīt. Apbrīnoju tos izredzētos, kam dāvāta iespēja pieveikt vairāk nekā 3600 kilometru.
Lai gan pasaules labākos velosipēdistus redzēju vien pāris minūtes, ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka viņu sniegums bija fantastisks! Pēc aplausiem, svilpieniem un spiedzieniem saprotu, ka tā domāju ne tikai es, bet arī citi tūres skatītāji.
