Kambala: "Spēlēšu, kamēr man nebūs kauns spēlēt"

Uz nacionālo izlasi pēdējā laikā viņu vairs neaicina. "Jau diezgan daudzus gadus. Tas nav atkarīgs no manis. Es varu gribēt spēlēt, bet tas neko nenozīmē. To cilvēku acīs, kas Latvijas izlasi vada, manam vārdam ir pārvilkta svītra," norāda basketbolists. "Ainaru Bagatski nesen no rīta satiku. Tas arī bija vienīgais kontakts. Sasveicinājāmies, un viss - mums nav nekā kopīga, par ko varētu parunāt."

35 gadi nav šķērslis, lai turpinātu karjeru, taču ienesīgo kontraktu laiks droši vien jau ir pagājis. "Domāju, ka minimums vēl trīs gadus varu spēlēt. Spēlēšu, kamēr man nebūs kauns spēlēt, kamēr jutīšu, ka varu būt produktīvs, atklāj Kaspars Kambala. "Ja maksātu, es spēlētu pat Ukrainā! Man liekas, ka nav tik traki, jo arī ārzemnieki tomēr brauc tur spēlēt. Protams, ja ir problēmas, tās ietekmē arī sportu. Ja pats nebaidies tur spēlēt, tad nav problēmu. Es zinu, ka nevienā Eirolīgas klubā vairs nespēlēšu. Tādā ziņā man nav starpības, vai spēlēt Latvijā vai Turcijā, vai vēl kaut kur citur. Tas būs atkarīgs tikai no līguma nosacījumiem. Ja es padomāju par to cik pelnīju agrāk, un cik pelnu tagad, man liekas, ka esmu lēts. Bet citiem arī tas nešķiet lēti. Ir komandas, kas gatavas maksāt lielu naudu, un ir komandas, kuras ir gatavas maksāt maz. Viduslīmeņa īsti nav."

Savulaik viņš bija viena no labākajiem centriem Eiropā, līdz ar to pelnīja attiecīgu naudu. Atbildot uz jautājumu, vai pirmā lielā nauda nenorauj jumtu, Kambala saka sekojošo. "Norauj konkrēti! Kad gāju uz banku, dažkārt bija sajūta, ka man ir tik daudz naudas, ka esmu apzadzis banku. Ja es būtu piedzimis bagātnieku ģimenē un pie naudas būtu pieradis, iespējams, būtu citādi. Bet, kad džeks, kurš bērnībā Jelgavā nodevis tukšās pudeles, lai varētu nopirkt saldējumu, tiek pie lielas naudas, protams, viņš apstulbst. Amerikas profesionālajā sportā pie tā ļoti piestrādā - jaunajiem sportistiem māca, kā neiekrist uz meitenēm, kas ir dzītas uz naudu, un māca ar naudu rīkoties. Eiropā pie tā nepiestrādā, un tas ir nepareizi."

Izmantotie resursi:Žurnāls FHM