- Vai biji gaidījis, ka tevi vēl kādreiz izsauks uz Latvijas izlasi?- (Iesmejas) Ja godīgi, tad droši vien, ka nē.
- Kad un kā uzzināji par izsaukumu?- Pēc spēles pret Jūrmalas "Spartaku". Pazvanīja Roberts [Mežeckis, izlases ģenerālmenedžeris] un pateica, ka esmu izpelnījies izsaukumu uz izlasi.
- Kāds bija tas brīdis, saņemot šādu zvanu? Varbūt bija kā vienam anglim, kurš bija domājis, ka viņu izjoko?- Zvanīja nepazīstams numurs…(smaida) Tā nu sanāca, ka tas bija Robčiks un uzaicināja uz izlasi. Nebiju, protams, gaidījis, ka vēl kādreiz tas notiks.
- Savu pēdējo maču izlasē atceries?- Pēdējo maču…? (domā)
- Tas laikam bija 2010. gadā Grieķijā, kad gāji uz maiņu.- Oficiālā varētu būt. Kad tu tā pateici, tagad atceros.
- Tagad atgriežoties, jūti, ka tev pietrūka izlases? Vai jau biji tik ļoti no tās atradinājies?- Kādu laiku jau biju atradinājies. Kā jau teicu, neteikšu, ka gaidīju izsaukumu. Bet tagad čempionātā viss it kā iet normāli un vēlme vēl ir…
- Arī Pols Ašvorts preses konferencēs bija tevi slavējis un runājis par izlasi.- Jā, taču tagad viņš teica, ka nevēlas, lai es braucu (smejas). Viņš teica, lai sauc jaunos un dod iespēju viņiem.
- Izsaukumam uz izlasi vairs neticēji tādēļ, ka pats jau skatījies pasē uz savu vecumu, vai kāda cita iemesla dēļ?- Arī tas, jā. Un arī tas, ka, skatoties spēles ar izlases piedalīšanos, laukumā esošie jaunie puikas labi spēlēja. Domāju, ka bija tāda situācija, kad arī neko nevajadzēja [mainīt izlasē]. Bet tagad esmu izsaukts – patīkami!
- Pēc pirmās dienas vari pateikt, ka ir kaut kādas lietas, kas izlasē pa šiem gadiem ir mainījušās kardināli?- Man liekas, ka pati komanda tagad ir jaunāka. Protams, ka ir kaut kādas savas nianses, bet izlase ir izlase.
- Ar ko esi vienā istabiņā?- Ar Torresu. Esam no vienas pilsētas (smejas).
- No vienas puses, komandā esi viens no vecākajiem. Bet no otras – jauniņais. Jūties vairāk kā jaunais vai kā tas, kurš citus pamāca?- Tie, kuri mani pazīst ilgāk, ar tiem varbūt vairāk turamies kopā. Vairāk ar tiem no iepriekšējiem gadiem. Ar jaunajiem čaļiem īpaši ticies neesmu, tikai esmu pret viņiem spēlējis. Taču to visu vēl uzspēšu – aizvadīts tikai pirmais treniņš.
- Kopš "Metalurga" laikiem šī, šķiet, ir tikai otrā sezona, kad esi guvis padsmit vārtu. Var teikt, ka tev ir otrā jaunība, vai vienkārši šī sezona sanākusi veiksmīgāka?- To droši vien visu kopā var noformulēt un nosaukt. Otrā jaunība? Uzskatu, ka šosezon varbūt arī kaut kādā mērā veicas, varbūt arī kaut kāds parocīgāks spēles stils. Droši vien, ka tas viss, tās visas mazās niansītes saliekas kopā.
- Kurš no līdzšinējiem mirkļiem izlasē prātā palicis visspilgtāk?- Droši vien, ka tās spēles, kurās guvu vārtus. Varbūt pret Islandi, kad iesitu. Pret zviedriem – kaut kāda iemesla dēļ tā spēle palikusi galvā. Kad spēlējām pret viņiem Rīgā, bija tāds labs moments, taču labi nospēlēja vārtsargs – nesanāca viņam iesist.
- No pretiniekiem ir kāds pazīstams?- (Domā)
- Eirokausos spēlēji pret izlases kapteini, centra aizsargu Grēgešenu.- Jā, jā. Reku ir (smejas)! Jā, biju dzirdējis, ka kapteinis bija pret mums spēlējis.
- Kā no Eirokausiem vari raksturot Fēru salu futbolu?- Ja godīgi, tas futbols, ko viņi spēlēja viesos – pie mums -, un tas futbols, ko viņi spēlēja mājās, bija pilnīgi atšķirīgs. Izskatījās, ka tās bija divas dažādas komandas. Pie mums viņi spēlēja diezgan prātīgi, bet pie sevis – rupjāk, nekaunīgāk. Varbūt neizcēlās ar īpašu tehniku vai ko tādu, bet gan ar pašatdevi, cīņu, sišanos, daudzreiz arī rupju spēli.
- Ar kādām ambīcijām, pašmērķiem esi atgriezies izlasē?- Es tā īpaši nesaceros – vairs neesmu tik jauns džeks, lai kaut ko sacerētos. Ja godīgi, kā būs, tā būs. Ja treneris dos iespēju, centīšos to attaisnot un palīdzēt, kā varu.
- Tagad tev ir kāds skaidrojums, kāpēc Starkovs tevi vairs nesauca uz izlasi?- Domāju, ka izlase toreiz sāka iet uz sastāva atjaunināšanu. Varbūt, ka arī kaut kur klubā sāku mazāk spēlēt, tāpēc vairs nesauca. Droši vien, ka tas viss kopā. Droši vien, ka bija kāds labāks par mani.
