Neesmu piekritējs hokeja filozofijai, ka šis mums tāds pārmaiņu gads, ka veidojam jaunu komandu un līdzīgā stilā, kā savulaik runāja un solīja Vladimirs Jurzinovs. Man, tāpat kā lielākai daļai hokeja skatītāju, rezultātu vajag tūlīt un šodien. Arī jaunā «Dinamo» formā. Kur gan rezultāts - tikšana «play-off» - laikam vairs pat teorētiski nav iespējams. Taču man ir interesanti vērot, cik «Dinamo» izmisīgi kārpās. Pat neraugoties uz to, ka mīkstais Juris (A. Irbes terminoloģija!) lej degvielu naidnieku mašīnās.
Tātad «Dinamo» pussezonas lielākais pluss! Protams, ka Jānis KALNIŅŠ. Kurš bez nīdējamā «Dinamo» tagad kaut kur sistos starp Mančestru un Šefīldu, ļaujot latvju «dīvana treneriem» izdarīt secinājumus: «Re, kā puika degradējas... Bet bija taču tik perspektīvs!» Kā to tapu dzirdējis par Kalniņa trim iepriekšējām sezonām. Kur? Kaut kādā Ungārijā! K
ur Kalniņš var spēlēt kā Irbe jaunībā vai Skudra spēka gados, tāpat neviens viņu no Latvijas nepamanīs.
Akurāt, kā nepamanīja Kalniņu divos pasaules čempionātos, ļaujot aiz grandu mugurām (Masaļskis/Muštukovs; Masaļskis/Merzļikins) pildīt trešā vārtsarga funkcijas. Labi, ka izlasei un «Dinamo» ir viens un tas pats vārtsargu treneris - Juris Klodāns, kurš vasarā uzaicināja Kalniņu pievienoties komandai, kura... varēja nemaz nebūt. Vai Klodāns riskēja? Gandrīz nemaz. Vai riskēja Kalniņš? Un kā vēl! Taču mierīgi un bez liekas ažiotāžas sagaidīdams savu iespēju. Un to izmantodams. Gandrīz par 99 procentiem. Par 100 būtu tad, ja arī komandā brīdi pa brīdim nepiezagtos... mīkstums.
Varbūt tā ir tikai sakritība, bet Kalniņa lidojums (nu nebaidos es šito puiku pārslavēt, viņam galva ir savā vietā!) sakritis ar Ozo ēras sākumu. Kopš 1. novembra «Dinamo» pirmais (labākais!) vārtsargs ir Kalniņš no Raganas. No 23 «Dinamo» izcīnītajiem punktiem Ozo ērā 17 (!!) ir ar Kalniņu vārtos. Ik spēlē zaudēti tikai 2.27 vārti, kas visā KHL ir 22. labākais rādītājs (priekšā Baruļinam, Helēniusam, Sateri), atvairīto metienu procents - 92.0, tikai mazliet atpaliekot no pērnās sezonas brīnumdara Murigina (92.3), bet apsteidzot Minskas leģionāru Skrīvensu, Astanas zviedru Karlsonu un daudzus citus. Turklāt Kalniņš sargā KHL otrās sliktākās komandas vārtus (pēc punktiem), bet pēc zaudētajiem vārtiem (118) «Dinamo» visā līgā ir krietni augstāk - 19. vietā.
Kalniņš pie Ozoliņa
10. XI «Amur» - 3:2 30/32 93.8 2.02
12. XI «Admiral» - 3:2 29/31 93.5 2.00
14.XI «AK Bars» - 2:0 24/24 100 0
19.XI «Medveščak» - 0:1 20/21 95.2 1.01
24.XI «Dinamo» (Mn) - 1:4 11/14 78.6 10.82
2.XII «Metallurg» (M) - 4:3 (b) 47/50 94.0 2.77
4.XII «Traktor» - 2:4 9/12 75.0 4.50
10.XII «Slovan» - 3:2 40/42 95.2 2.00
19.XII «Sibirj» - 1:2 26/28 92.9 2.02
21.XII «Avangard» - 3:9 24/30 80.0 6.83
23.XII «Metallurg» (Nk) - 6:0 24/24 100 0
26.XII «Jokerit» - 0:3 23/26 88.5 3.00
Kopā sezonā: 19 spēles, 6 uzvaras, 9 zaudējumi, 3 mači bullīšos; atvairīts 461 metiens no 501.
Kur Kalniņš šobrīd ir Latvijas izlases vārtsargu rangā? Man liekas, ka trijniekā stabili. Ja ne augstāk. Merzļikins, Gudļevskis, Kalniņš? Masaļskis, Merzļikins, Kalniņš? Vai kāda cita kombinācija?
Lai nebūtu tā, ka es viens pats te slavēju Kalniņu, jādod vārds arī Jāņa hokeja krusttēvam Mihailam Vasiļonokam:
«Labs puika. Strādīgs. Godīgs pret sportu. Ar profesionālu attieksmi.
Jaunajā gadā gribu Jānim novēlēt vēl lielāku satbilitāti. Bet tā jau nāks reizē ar pieredzi. Veiksmi un vēlreiz veiksmi. Un iztikt bez traumām.»
Laikam jau Siguldā dzimušais raganietis Kalniņš jāuzskata par... Liepājas hokeja skolas audzēkni. Trenēties sācis pie Ginta Bisenieka (laikam «Aile» tā bija), Kalniņš pēc vairākkārtējas Vasiļonoka pierunāšanas pārcēlās tomēr uz Liepāju (nepilnu 16 gadu vecumā), tur aizvadot sešas sezonas un praktiski izaugot par Latvijas izlases kandidātu. Mjā, un Jānis sargāja tās Latvijas U-20 izlases vārtus, kas pirms sešiem gadiem pasaules junioru čempionātā Saskatūnā zaudēja Kanādai ar... 0:16.
Saistītie raksti
