Precizēsim: kādā statusā patreiz esi?Pagaidām es esmu brīvais aģents. 31. decembrī beidzās līgums ar "Spartaku".
Pērn tev izdevās nostiprināties izlases sastāvā. Esi gatavs izaicinājumam kādā brīdī uzņemties līdera lomu?Varbūt. Iespējams, ka jau vajadzētu. Īpaši aktuālajā situācijā [runā par nu jau aizvadīto maču pret Dienvidkoreju]. Taču es par neesmu domājis. Jāspēlē sava spēle un viss būs kārtībā.
Ko vari pateikt par mūsu pretiniekiem Nāciju līgā?Labi pretinieki. Īpaši jau Gruzija un Kazahstāna. Mūsu spēkā ir uzvarēt visās spēlēs. Runājot par Kazahstānas čempionātu, tas ir stiprāks nekā Latvijas. Tomēr, atceroties Čempionu līgas mačus pret Astanu, nevar pateikt, ka atšķirība ir liela.
Nedaudz atcerēsimies aizvadīto sezonu. Nešķiet, ka tev personīgi spilgtāka tomēr bija 2016. gada sezona?Sliktāka kļuvusi tikai statistika [2016. gadā Kazačokam 10 vārti un 8 rezultatīvas piespēles Virslīgā, 2017. gadā tikai 5+4]. Ja par spēlēm, tad dažas bija ne tik labas, ja salīdzina ar pirmo čempionu gadu. Iespējams, komandas kopējo sniegumu ietekmēja treneru maiņas. Taču uzdevums izpildīts, kļuvām par čempioniem.
Trīs svarīgākās lietas, kas ar notika 2017. gadā?Pirmā lieta ir debija Latvijas izlasē. Tas ir pats svarīgākais aizvadītajā gadā. Tāpat izcelšu piedalīšanos Čempionu līgas spēles un vēlreiz uzvaru Latvijas čempionātā.
Kā pavadīji ziemas atvaļinājumu? Redzēju, ka biji devies uz siltajām zemēm. Jā, biju aizbraucis ar draugiem tur, kur ir siltāk. Pēc atgriešanās Latvijā jau sāku gatavoties sezonai. Trenējos pēc individuālās programmas, paralēli daudz laika veltot ģimenei un draugiem.
Kā radās variants ar Žodzinas komandu. Oļegs Kubarevs uzrunāja?Jā, viņš bija piezvanījis. Pateica, lai atbraucu un tad paskatīsimies, kā jūties. Trenējos tur divas nedēļas. Līgums vēl nav parakstīts, bet pēc izlases spēles pievienošos kluba treniņnometnei tepat Turcijā. Sezonas pirmajā pārbaudes spēlē nepiedalījos, jo dienu iepriekš biju devies uz Rīgu.
Kādas palikušas attiecības ar "Spartaku"? Kā šķīrāties?Nezinu, kā labāk pateikt. Nebija laba šķiršanās. Parādi palika. Joprojām nav samaksājuši to, ko vajadzēja samaksāt. Nezinu kad un vai vispār kaut ko samaksās...
Pēc sezonas beigām kaut ko nebija atmaksājuši?Nē. Man četrus mēnešus nav maksājuši neko.
Kā gada beigās sanāca savilkt galus kopā?Esmu spēlējis "Spartakā" piecus gadus. Zināju, ka varēja būt tāda situācija. Bija palikusi nauda no iepriekšējām spēlēm. Jāatzīst, ka par spēlēm bija labas prēmijas. Uzvarējām spēles un tad jau varēja dzīvot.
Internetā daudz apsprieda tavus ierakstus sociālajos tīklos. Vai esi šajā sakarā nožēlojis?Nē. Vispār nenožēloju. Par ko? Es tur aprakstīju radušos situāciju klubā un viss.
Pirms pēdējās sezonas spēles atvainojies... Bija saruna ar mūsu direktoru Edgaru [Gauraču]. Teica: "Tu atvainojies, viss būs labi, tev samaksās." Tas bija rudenī, bet tagad jau ir janvāris [saruna notika 30. janvārī, kamēr 4. februārī sekoja vēl viens ieraksts Jevgeņija Instagram Stories] un man neko nav samaksājuši. Nezinu, kādai ir jābūt attieksmei. Esmu nospēlējis piecus gadus "Spartakā". Ko es tādu izdarīju, lai man nemaksātu?
Vai joprojām tici solījumiem?Grūti pateikt. Man apstiprina, ka visu atdos. Bet cik laika jau ir pagājis. Es jau nevaru neko izdarīt. Nevaru ienākt sofistā un pieprasīt, lai man kaut ko atdod. Es domāju, ka lielāka varbūtība ir variantam, ka neatdos.
