Tā sanāca, ka intriga šajā grupā saglabājās līdz pat pēdējās dienas pēdējai spēlei, kura tikās Kazahstāna un Francija. Viss bija vienkārši – ja Āzijas komanda izcīna divus punktus un vairāk, t.i. uzvar pamatlaikā vai papildlaikā, tad viņi saņem paaugstinājumu, ja Kazahstāna zaudē kaut papildlaikā – Latvija ieņem pirmo vietu grupā un kvalificējās elitei. Francijai gan šī spēle neko nenozīmēja, toties tā bija iespēja pabeigt turnīru ar uzvaru savu līdzjutēju priekšā.
Nav šaubu, ka kazahi labi saprata šīs spēles nozīmi, un jau pirmajā periodā viņiem izdevās izvirzīties vadībā vairākumā – precīzs bija Sajars Dinijars – 1:0. Otrajā trešdaļā uz Francijas vārtiem tika nozīmēts soda metiens, ko realizēja Aleksandrs Melihovs 2:0, bet spēles vidū Ņikita Nazarenko panāca 3:0, līdz ar ko arvien saruka Latvijas cerības uz pirmo vietu grupā. Žuljēns Munoss vienus vārtus atspēlēja – 3:1, taču trešajā trešdaļā Musa Huseinovs guva ceturtos vārtus Kazahstānas labā – 4:1. Mača beigās neiztika bez rupjībām – Francijas izlases hokejists Vinsents Melins saņēma desmit minūšu sodu par sarunām ar tiesnešiem, Kazahstāna panāca 5:1. Francija nenomierinājās, un galotne sanāca asumiem bagāta, taču Kazahstāna guva arī sestos vārtus - 6:1, un ar piecām uzvarām piecos mačos kvalificējās elites divīzijai.
Tikmēr Latvija Kārļa Zirņa debijā pie izlases stūres ar četrām uzvarām piecās spēlēs palika otrajā vietā grupā, turnīra galvenajā spēlē zaudējot Kazahstānai pēcspēles metienu sērijā ar 2:3, un nākamajā gadā atkārtoti cīnīsies par vietu elites divīzijā. Pretinieku vidū vairs nebūs Ungārijas, kas izkrita 1B divīziju, pretējā virzienā devusies Norvēģija, bet komanda, kas izkritīs no elites divīzijas tiks noskaidrota janvārī. No pēdējiem desmit gadiem sešus Latvija pavadījusi elitē, taču komandai nevienu reizi nav izdevies noturēties tajā ilgāk par diviem gadiem.
