- Kļaviņš intervijā sacīja, ka esi viens no tiem, kas zvanījis klubiem un aģitējis pret viņu.- Pirmām kārtām, varu pateikt, ka noteikti neesmu zvanījis nevienam klubam un aizliedzis par kādu balsot. Manuprāt, tas ir smieklīgi. Savu pozīciju jau izteicu, kad man bija intervija laikrakstā "Diena". Manā skatījumā slikti ir tas, ka mēs kā futbola sabiedrība nevaram izvirzīt vēl kādu alternatīvu kandidātu, jo ir tikai Guntis Indriksons un tad ir cilvēks, kurš futbola vidē nav darbojies un varbūt tikai vēlas to darīt. Tad cilvēku parasti vērtēju pēc divām lietām – vai nu pēc tā, ko viņš ir izdarījis, vai pēc tā, ko viņš plāno darīt. Pirmkārt, tajā, kas ir izdarīts, Guntis ir ļoti tālu priekšā Krišjānim.
- Tajā pašā laikā ļoti daudz plānu arī nav izpildīti…- Droši vien, taču tas, kurš kaut ko dara, daudz ko droši vien arī neizdara. Tie, kas mani pazīst, lieliski zina, ka mēs ar Gunti neesam visos jautājumos vienisprātis un arī man ir daudz lietu, par kurām būtu nepieciešams diskutēt. Taču viņam ir, ko parādīt un pateikt. Nezinu, ko parādīt un pateikt var Krišjānis.
- Esi lasījis viņa programmu?- Ņemot vērā, ka esmu federācijas sporta direktors un atbildu par daudzu sporta procesu attīstību, protams, esmu ar to iepazinies. Manuprāt, programma ir ļoti vāja. Tā ir diezgan populistiska un balstīta uz kaut kādu personīgu aizvainojumu pret Indriksonu un Mežecki. Jo tas, kas tur ir izklāstīts – sākot ar dublieru spēlēšanu 2. līgā un to, ka oficiālās sacensības ilgs tikai pusgadu… Manuprāt, tas liecina tikai par to, ka viņš diez vai ir profesionāli konsultējies un ka tas ir tāds līdzjutēja līmenis.
- Precizējot pirmo jautājumu. Teici, ka neesi zvanījis klubiem, taču vai esi ar tiem runājis par Kļaviņu?- Esmu runājis ar dažiem klubiem vai klubu pārstāvjiem, kuri man ir sen pazīstami un kuri jautāja manu viedokli. Esmu runājis, iespējams, ar trim četriem klubiem.
- Ar kuriem?- Nedomāju, ka tam ir kāda nozīme. Daži klubi ir vaicājuši manu viedokli, vai es vispār zinu, kas ir Krišjānis. Viņiem teicu, ka šo cilvēku personīgi labi nepazīstu – tikai tik daudz, cik dažas reizes esam sveicinājušies. Pret viņu man nav nekā personīga, taču tajā pašā laikā, izvērtējot šos abus kandidātus, es noteikti balsotu par Gunti.
- Kuru cilvēku tu varbūt redzi, kurš būtu spējīgs vadīt federāciju?- Domāju, ka cilvēks, kurš būtu spējīgs to darīt, arī būtu pieteicies vēlēšanām. Hipotētiski Latvijā droši vien ir daudz cilvēku, kuri varētu vadīt federāciju. Arī tādi, kuri šobrīd varbūt pat nav saistīti ar futbolu. Tādi, kuri ir godprātīgi, ar labu reputāciju, kuriem ir labi sakari vai labas pazīšanās normālā biznesā vidē.
- Taču tādi netiktu pielaisti vēlēšanām, jo nebūtu saistības ar futbolu.- Kā tad ar futbola vidi ir saistīts Kļaviņš?
- Bijis LFF preses sekretārs.- Tad, visticamāk, kādam vajadzētu pieteikties, pieņemsim, par tehnisko darbinieku federācijā vai par autovadītāju, vai vienkārši par federācijas kaut kādu politisko konsultantu. Un pēc četriem gadiem viņš varētu kandidēt. Pats zini, ka šis jēdziens ir ļoti izstiepts. Ko nozīmē "bijis saistīts ar futbola vidi"? Es šos noteikumus neizdomāju un par to visu tā "necepos", taču arī nekad neesmu bijis no cilvēkiem, kuri kautrētos izteikt savu pozīciju.
Pašreizējā futbola vidē noteikti ir cilvēki, kuri nebūtu sliktāki kandidāti par pašreizējiem. Pirmām kārtām jau tie cilvēki, kuri futbolā kaut ko ir paveikuši. Tas pats Ģirts Mihelsons, tas pats Māris Verpakovskis, iespējams, vēl kādu klubu pārstāvji. Cilvēki, kas var kaut ko pastāstīt un parādīt, ko ir izdarījuši futbolā – vismaz kaut ko. Vai arī, ja ir superplāns ar reāliem skaitļiem, reāliem datiem, ko plāno darīt un kādā veidā. Sliktākā lieta šajā procesā nav tā, ka Kļaviņš ir pieteicies.
Šī konkurence ar Gunti, domāju, būs interesanta gan futbola sabiedrībai, gan jo īpaši žurnālistiem. Taču diez vai, ka futbolam tā ko reāli dos. Manuprāt, tā diemžēl dos tikai mīnusus no abām pusēm, bet laikam jau futbolam tā slimība ir jāizslimo. Futbola sabiedrībai laikam jāsaprot, ka, lai kaut kas tāds nenotiktu, no sava vidus ir jāvirza spēcīgi kandidāti. Pirmais moments, manuprāt, ir tas, ka kandidātam, lai vadītu futbola federāciju, jābūt nevainojamai reputācijai.
- Vai Indriksonam tāda ir?- Domāju, ka tādas nav ne Indriksonam, ne Kļaviņam. Un tas ir jautājums vēlreiz par to, ko teicu jau iepriekš. Manuprāt, ne viens, ne otrs kandidāts nav tāds, par kuru nakts vidū balsot būtu gatavs jebkurš no futbola sabiedrības. Bet vēlreiz atkārtošu, ka Indriksona gadījumā ir kaut kas, ko pierādīt ar saviem darbiem. Jā, kā jau teici, droši vien netrūkst arī darbu, kas nav izdarīti – kā droši vien jebkuram. Ja katrs paanalizēsim, ko esam apņēmušies un ko izdarījuši, noteikti būs darbi, kas nav paveikti.
Daudzi saka, ka gan Indriksons, gan Mežeckis ilgi sēž savos krēslos, bet man ir jautājums, vai tiešām vienīgais veids, lai viņi tajos vairs nesēdētu, ir konkurence ar cilvēku, kuram ir liels entuziasms pierādīt, ka viņš spēj kļūt par federācijas prezidentu. Manuprāt, futbola sabiedrībai pašai ir jāizvirza savi cilvēki, kurus tā atbalsta, kuriem uzticas un kurus tā grib redzēt [šajā amatā]. Šaubos, ka Kļaviņš tāds ir.
