IIHF sagatavotajā statistikā Ronalds Ķēniņš bijis visātrākā slidojuma veicējs. Šeit tika mērīts nevis vidējais ātrums, bet gan viena konkrēta izrāviena ātrums, un Ķēniņš savu rekordu uzstādīja spēlē pret ASV, kad bija ieskrējies ar ātrumu 41.32 km/h.
IIHF mērierīces nevienā citā spēlē nefiksēja ātrumu lielāku par 40 kilometriem stundā, lai gan tam ļoti tuvu bija Vācijas izlase uzbrucēji Leons Draizaitls un Frederiks Tifelss, kuri pārsniedza 39.5 km/h robežu. Savukārt NHL superzvaigzne Konors Makdeivids ar slidojumu 38.91 km/h ātrumā šajā sarakstā ieņēma astoto vietu.
Deviņi ātrākie slidojumi grupu turnīrā piederēja uzbrucējiem, taču labāko desmitniekā ielauzās arī viens aizsargs – somu 18 gadus vecais aizsargs Miro Heiskanens.
Latvijas hokejisti bija starp labākajiem vēl vienā rādītājā – grupu turnīrā noslidotajā distancē. Kristaps Sotnieks un Rūdolfs Balcers septiņās spēlēs bija laukumā veikuši vairāk nekā 37 kilometrus, kas viņus ierindoja attiecīgi piektajā un sestajā vietā, turklāt Balcers bija otrais labākais uzbrucēju konkurencē, piekāpjoties tikai somam Kasperi Kapanenam. Šajā rādītājā dominēja zviedrs Olivers Ekmans-Lāšons un dānis Jespers Jensens, kuri vienīgie pārsniedza 40 kilometru robežu.
Latvijas izlases toties nebija desmit labāko komandu vidū ripas kontroles laika ziņā. Šis rādītājs ir ļoti populārs futbolā, mērot, cik daudz spēles laika komanda pavada kontrolējot bumbu. Hokejā runa, protams, ir par ripu, un Latvija ir vienīgā ceturtdaļfināla dalībniece, kas ripu kontrolējusi mazāk nekā 49% spēles laika. Pārliecinošas līderes šeit ir ASV un Čehija, kamēr Latvijas pretiniece Zviedrija ar ripu spēlējusi 54% spēles laika.
Izmantotie resursi:https://www.new-iihf.com/en/events/...
