"Bija svarīga spēle, un vinnējām. Visi izgājām gatavi. Zinājām, ka jānospiež viņus zonā, ka jāspēlē visās trīs zonās labi, un viss, tieši tik vienkārši. Sākumā piedušījām, dabūjām pirmo un otro golu, un tad jau bija vieglāk spēlēt," tūdaļ pēc panākuma teica Ronalds Ķēniņš. Viņš īpaši izcēla Ginta Meijas gūtos pirmos vārtus. "Pirmais gols bija ļoti svarīgs – tas noņēma spiedienu."
Pirmās trešdaļas turpinājumā tieši Ķēniņš dubultoja Latvijas izlases pārsvaru, pie tālā stabiņa sagaidot Rūdolfa Balcera piespēli un pēc pauzes raidot ripu tukšos vārtos. "Zināju, ka Balcis ies un uzbruks vārtiem. Redzēju, ka viņš iet apkārt. Sanāca, ka ripa izgāja cauri, un es nolasīju – biju pozīcijā," teica Ķēniņš. "Ilgāk vairs nedrīkstēju gaidīt – būtu vēl iemetis viņam lavenē. Labi, ka iegāja iekšā – vēl vieglāk palika."
"Domāju, ka viņi nav pieraduši pie šitās slodzītes," par pretiniekiem dienvidkorejiešiem teica uzbrucējs."Nevar teikt, ka viņi ir slikti. Viņi spēlēja, viņi cīnījās un darīja visu, lai vinnētu. Nav pieraduši spēlēt katru otro dienu. Vairāk viņus paņēmām uz fizisko. Viss bija kārtībā jau no sākuma – bijām gatavi un zinājām, ka ir jārāda mūsu spēle. Izgājām un zinājām, ka uzvarēsim."
"Bija gan arī kļūdas. Pie 3:0 vai 4:0 gribas mazliet paspēlēt. No tā ir jāmācās. Nedrīkst viduszonā zaudēt ripu, jo šajos laikos rezultāts var mainīties ātri, vai ne?" retoriski vaicāja Ķēniņš. Nepieciešamajos brīžos Latvijas izlasi glāba Elvis Merzļikins, kurš Ķēniņu sauc par savu labāko draugu izlasē.
"Paši redzējāt, kā Elvis izvilka momentus, kuros rezultāts varēja būt pavisam citāds. Protams, labi, ka viņš nostāv sausā – ir svarīgi, ka vārtus sargā tāds vārtsargs. Tas iedod drošību. Zini – ja pieļausi kļūdu, ja kaut kas gadīsies, tad aiz muguras ir vārtsargs. Mums ir Gudis, mums ir Elvis. Zini, ka viņi izvilks," teica Ķēniņš. Merzļikins sausajā uzvarā tika galā ar 16 metieniem.
