Viens no redzamākajiem vīriem laukumā otrdien pret Itāliju (5:0) bija 21 gadu vecais Šveices čempions Cīrihes ZSC Lions sastāvā Ronalds Ķēniņš, kurš vienu ripu iemeta pats, bet otru palīdzēja gūt maiņas partnerim Gintam Meijam.
Pirmo reizi iemeti tik kuriozus vārtus?
Es jau tajā epizodē nemaz nemetu vārtos. Gribēju piespēlēt Armandam (Bērziņam). Nu nebija jau tas smukākais, bet gols ir gols. Esmu gan guvis vēl kuriozākus vārtus, kad ripa uzlido gaisā un vārtsargam aiz muguras iekrīt vārtos.
Pēc šāda vārtu guvuma Itālijai jāvaicā, vai spēlē biljardu vai novusu?
Protams, ka spēlēju, bet attaisnojās tas, ka ir jāmet uz vārtiem.
Šādā manierē, šķiet, spēlē arī Šveices līgā...
Jā, tur tik tiešām ir kanādieši stils ar ripas mešanu un cīņu vārtu priekšā. Daudzreiz ir vārtu guvumi, kad kāds no spēlētājiem ir pirmais pie atlēcošās ripas. Tas nenozīmē, ka nebūtu arī smuki goli. Arī tādi ir Šveicē.
Tad jau varbūt neizjūti lielu atšķirību, ko no tevis prasa Cīrihes klubā un kādas ir Teda Nolana prasības?
Man ir laukumā jāizpilda gandrīz viens un tas pats. Nelielas atšķirības ir tikai sistēmā, jo izlasē centrs ir izejošais, nevis malējais uzbrucējs.
Vai tiešām pirmajā periodā komanda nebija īsti noskaņojusies spēlei?
Es nezinu par pārējiem, bet man kā jaunajam spēlētājam, kuram šī bija tikai otrā spēle čempionātā, kaujiniecisks noskaņojums bija jau no paša sākuma. Uz beņķa bļaustījos un centos uzkurināt pārējos. Manuprāt, tas ir svarīgi. Un ja vēl jaunais to dara, tad arī pārējie aizdomāsies, ka ir jāsaņemas. Galvenais ir malku piemest, lai emociju ugunskurs kuras.
