Latvijas sieviešu valstsvienība no 31. augusta līdz 9. septembrim Valensijā un Parīzē aizvadīja četras spēles pret Eiropas un pasaules čempionātu medaļniecēm. Komanda divas reizes tikās ar Franciju (#3 FIBA rangā) un svētdien pēc 10 gadu pārtraukuma cīnījās ar Austrāliju (#4). Tik spēcīgi pretinieki pārbaudes spēlēs nav bijuši nevienai citai Latvijas izlasei.
Kitija Laksa iespēju spēlēt pret labākajām valstsvienībām uzskata par iespēju komandas izaugsmei. Par uzbrucējas noskaņošanos un gatavību nav nekādu šaubu – no jūnija ieguldītais darbs bija spilgti redzams cīņā pret Austrāliju. Trīs rezultatīvas piespēles, trīs izprovocētas piezīmes un, protams, pieci tālmetieni – Kitija “Opālu” grozos sameta 20 punktos.
Sestdien noskatījāties Francijas un Austrālijas spēli. Cik daudz informācijas treneri paspēja iedot pirms svētdienas cīņas?Treneri vienmēr ir sagatavojušies, neatkarīgi no pieejamās informācijas apjoma. Bija gan pirmsspēles video, gan informācija par visām spēlētājām. Arī pašas klātienē redzējām austrālietes. Man bija pirmā tikšanās ar viņām, iepriekš zināju tikai par Austrālijas spēlētāju darbību klubos. Informācijas netrūka, spēlei bijām gatavas.
Manuprāt, šodien bija pirmā reize, kad komanda sāka rādīt savu potenciālu uzbrukumā. Pirmajā puslaikā bija atsevišķi uzplaiksnījumi, bet otrajā puslaikā uzbrukums strādāja pilnvērtīgi.Man šķiet, ka viss sākas no agresīvas aizsardzības. Tiklīdz spēlējam agresīvi un notiek labas maiņas, uzreiz jūtam enerģiju gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Tas šodien ļoti palīdzēja.
Agresivitāte bija visu laiku – austrālietes ļoti ātri krāja komandas piezīmes. Kurā brīdī sajutāt, ka varat viņas salauzt?Manuprāt, uz spēli jādodas ar ticību, ka varam uzvarēt. Tā darām katrā spēlē. Kas mēs būtu par komandu, ja negribētu uzvarēt? Dažas dienas sanāk labāk, citas nē. Šodien lauzām spēli, pašas sākot spēlēt agresīvāk. Mūs grūstīja, mēs grūstījām. Daudzas piezīmes bija nevietā, tai skaitā ātrajos uzbrukumos, kļūdījāmies. Ja varam turēties līdzi Austrālijai, neraugoties, kādā sastāvā viņas ir, tas ir ļoti pozitīvi. Dod lielāku pārliecību sagatavošanās posmā.
Pastāsti par epizodi, kurā iemeti tālmetienu kritienā un tiki pie četriem punktiem.Spēlējām sadarbību, saņēmu bumbu. Zināju, ka man ir brīvs metiens. Izmetu, iemetu, pretiniece uzgrūdās virsū (smejas). Nekā pārdabiska.
Pēdējo trīs nedēļu laikā tev bijuši 10 lidojumi. Vai jūties kā sezonā?Sezonas laikā starp Ameriku un Eiropu nav jālido (smaida). Iekšējie lidojumi Eiropā nav tik traki (kā pāri okeānam). Var pierast un pareizi sagatavoties. Par to jāpateicas komandas personālam, kas mūs sagatavo spēlēm. Viņi dara brīnišķīgu darbu, lai mēs būtu gatavas.
Cik zinu, tu izbraukumu laikā turpini mācīties. Kas tev bija jādara?Pildīju mājas darbus, tai skaitā testus internetā. Parasti tie jāaizpilda līdz nedēļas vidum vai beigām. Brīvo laiku pavadu pie datora, ieurbusies grāmatās. Šonedēļ paspēju visu un tā arī domāju turpināt.
Septembra beigās arī būs jāpilda mājas darbi?Pasaules kausa laikā paredzēti eksāmeni. Centīšos saplānot kalendāru tā, lai tie netraucētu spēlēšanai – kārtošu viņus pirms vai pēc turnīra.
Noķēri Valensijas un Parīzes sajūtas?Pēc pavadītā gada Amerikā ir patīkami būt Eiropā – gan pavadīt laiku mājās, gan apskatīt citas valstis. Valensijā bija īsas un patīkamas pastaigas. Parīzē sestdien labi pavadījām laiku – mums bija labs gids!
Satiki arī senu paziņu.No Bordo uz Parīzi atbrauca labākā draudzene – Renāte Reine. Viņa pati spēlē un studē Francijā. Interesanti, ka pēdējā laikā biežāk sanāk tikties ārpus Latvijas.
Vai piekrīti, ka Parīzē komanda spēlēja labāk nekā Valensijā?Tāds ir mūsu mērķis – progresēt katrā spēlē un treniņā. Pamazām, pamazām jāpieliek, lai būtu gatavas iznācienam uz lielās skatuves.
Patīk spēlēt pret tādām komandām kā Francija un Austrālija?Protams, tās ir pasaules “Top 5” vienības. Nav fantastiskākas sajūtas, kā spēlēt un saprast, ka varam sacensties tādā līmenī.
