Tomēr tikšanās nenotika, jo Kļaviņš bija gatavs tikties tikai pilnīgi atklāti – LFF telpās Grostonas ielā, kamēr Indriksonam bija nepieciešama slepena tikšanās.
„3.februāra pēcpusdienā negaidīti saņēmu zvanu no kādas personas, kas pazīst gan mani, gan Indriksona kungu – Indriksons vēloties 12.februārī tikties ar mani kādā Strēlnieku ielas kafejnīcā Rīgā. Es atbildēju – esmu gatavs tikties un apspriest Latvijas futbola problēmas, taču ar vienu nosacījumu – tikšanās vietai jābūt Latvijas Futbola federācijas telpās. Šāda vietas izvēle, manuprāt, ir likumsakarīga – ja Latvijas futbola vadītājs vēlas tikties ar citu futbola pārstāvi. Šādam manam nosacījumam Indriksona kungs nepiekrita un tikšanās tā arī nenotika. Indriksona kungam tādā gadījumā droši vien būtu grūti izskaidrot lojālistiem Mežeckim, Starkovam un pārējiem savu motivāciju,” notikumu gaitu atstāsta Krišjānis Kļaviņš.
„Pieļauju, ka tikšanās mērķis no Indriksona kunga puses bija vēlme apklusināt mani un līdz ar to arī faktu publicēšanu par nelikumībām Latvijas futbolā, piedāvājot apmaiņā kādu ietekmīgu amatu Latvijas Futbola federācijā vai arī kādus materiāla rakstura labumus. Varu vēlreiz apliecināt, ka 2016.gada LFF ikgadējā kongresā, kurā notiks arī prezidenta vēlēšanas, es balotēšos LFF prezidenta amatam. Uzskatu, ka, tiekoties ar LFF biedriem, man un maniem domubiedriem ir visas iespējas pārņemt varu un beidzot sākt attīstīt Latvijas futbolu kopumā nevis izdevīgu šaurām personu grupām, realizējot ziemas haļļu būvniecības programmu visos valsts novados, pilnībā atklājot visu naudas izlietojumu LFF, sakārtojot jaunatnes futbola sistēmu, treneru sagatavošanas programmu, realizēt efektīvu programmu cīņā pret korupciju, padarīt futbolu par populārāko sporta veidu mūsu zemē. Kā vēl vienu Indriksona kunga tikšanās mērķi nevar izslēgt arī iebiedēšanu, šantāžu un draudus, kas diemžēl jau iepriekš notikusi caur kāda angažēta žurnālista publikācijām masu medijos. Varu droši teikt – jauni fakti par Latvijas futbola ēnas pusēm jau ir savākti un martā vai aprīlī tos nodošu izvērtēšanai sabiedrībai. Bailes manī iedvest neizdosies,” piebilst Kļaviņš.
ŠĪ IR APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA.
