"Pat negaidīju, ka izdosies tik laba spēle pēc divu gadu pārtraukuma, kas bija saistīts ar kājas savainojuma ārstēšanu," pēc mača atzina uzvarētāju labākais spēlētājs Ivars Laktiņš, kurš izcēlās ar vārtu guvumu un divām rezultatīvām piespēlēm. "Treneris jau pirms mača mums teica, ka spēle būs fiziska un laukumā jācīnās par katru centimetru, zinot Ķekavas zāles izmērus. Bija skaidrs, ka spēle nebūs garlaicīga. Kā vienu no galvenajiem panākuma iemesliem varētu minēt mūsu agresīvo spēli jau no paša sākuma. Arī pretinieks spēlēja agresīvi, tikai piespēļu precizitāte un bumbiņas kontrole mums bija labāka, kas ātri ļāva iegūt četru vārtu pārsvaru." Turpinājums gan nebija tik sekmīgs, kas ļāva laukuma saimniekiem atgūties un rezultātu sadeldēt līdz 3:4: "Nedaudz atslābām, sāka iezagties kļūdas, līdz ar to pretinieks tika atpakaļ spēlē. Pirms otrās trešdaļas ģērbtuvē izrunājām, ka nedrīkst pieļaut tādas kļūdas un ir jāspēlē tāpat kā sākumā – ātru, agresīvu un fizisku florbolu, kas mums turpinājumā deva vēlamo rezultātu."
Laukuma saimnieku rindās labākā spēlētāja balva tika Endijam Kleistrovam, kuram šajā spēlē vārtu guvums un rezultatīva piespēle: "Es domāju, ka mēs bijām pārāk satraukušies spēles sākumā. Kad uztraukums pārgāja, izdevās sakārtot savu spēli un tikt tuvāk konkurentiem. Pārtraukumā visu pārrunājām, bet kaut kā nenokoncentrējāmies un ātri ielaidām trīs bumbiņas savos vārtos. Domāju, ka arī veiksme šoreiz bija Valmieras komandas pusē." Neskatoties uz negaidīti smago zaudējumu, Kleistrovs uzskata, ka traģēdija nav notikusi: "Pirmā spēle neko neparāda, turnīrs būs garš un mums vēl ir jauns kolektīvs, kas ir jāiespēlē."
