Ko vēl var vēlēties?

Francijas un Itālijas duelis Parīzē atklāja 2016. gada turnīru. Bruņotu snaiperu uzraudzībā. Nesenie terorakti atstājuši tik dziļas pēdas, ka pat tradicionāli miermīlīgā regbija publika nu tiek turēta uz grauda. To var saprast. Turklāt Francijas - Itālijas spēle bija pirmais lielais sporta notikums "Stade Francais" stadionā kopš novembra teroraktiem. Klātienē bijušie pēc spēles gan pasūkstījās par netipiski drūmo atmosfēru stadionā. Un par to, ka daudzas sēdvietas tā arī palika neaizpildītas.

Francijai - gan kā valstij, gan komandai - šī spēle bija jauns sākums. Jauns treneris, daudz jaunu spēlētāju, jauns kapteinis, jauns turnīrs un atgriešanās centrālajā stadionā. Žilbinošs sniegums mājinieku izpildījumā izpalika, taču minimālo programmu - izcīnīt uzvaru - Francijai izdevās izpildīt.

Kaut arī viss varēja beigties citādi. Otrajā puslaikā itāļiem bija pat astoņu punktu pārsvars; mača pēdējais uzbrukums arī piederēja itāļiem. Ar precīzu dropsitienu varēja izraut uzvaru, taču visiem par lielu brīnumu to, brīdi saminstinājies, izpildīja komandas kapteinis Serhio Parissē. Maigi izsakoties, netipiska darbība grupu cīņas spēlētājam, kas noslēdzās ar pamatīgu fiasko. "Biju labā pozīcijā," pēc spēles noteiks nelaimīgais kapteinis, kurš visas spēles garumā burtiski vilka savu komandu. "Mēs viņu nevainojam," aizstāvības runas sagatavojuši bija komandas biedri.

Itālijas sniegums nepārsteidza: uzsvars tika likts uz spēka spēli, un tā Francijai pie sirds negāja. Arī Francija palika uzticīga sev un savam ātrajam regbijam, ar ko savukārt galā netika itāļi. "Jaunās Francijas" patieso spēku parādīs nākamās četras spēles. Divus no trim piezemējumiem guva debitanti, un tas ir cerīgs signāls. Un tomēr - palika sajūta, ka Francija vēl meklē sevi. Gan praktiski, gan emocionāli. Nākamajā spēlē pret Īriju viņi nebūs favorīti.

Nav regbijā principiālāka dueļa par Anglijas un Skotijas spēlēm. Pēdējos gados allaž spēcīgāki bijuši lielie brāļi angļi, taču šogad skoti bija atrotījuši piedurknes revanšam. To paredzēja arī daudzi regbija eksperti. Spēle raisīja tik lielu ažiotāžu, ka BBC to pirmoreiz translēja arī...kosmosā. Britu astronauts Tims Pīks to vēroja 400 kilometru attālumā no zemes un turēja īkšķus par Skotiju. Tik lielam regbija fanam kā majors Pīks BBC atteikt nespēja.

Svinības kosmosā izpalika. Lai arī Skotija kārtējo reizi apliecināja, ka komandai ir ļoti liels potenciāls, arī šoreiz iegāza vecā kaite - nespēja izmantot savas izdevības. Skotijai reālas iespējas gūt piezemējumu nebija. Angļiem tādas bija tikai divas, taču abas izdevās realizēt. Skotijas apjukums bija acīm redzams. Vēl spilgtāku to padarīja tuvplāna kadri ar Skotijas saspēles vadītāja 10. numura Fina Rasela rokām - tās bija aprakstītas ar špikeriem...

Anglijas izlase jaunā trenera brīnumdara Edija Džounsa vadībā spēlēja sev neierastā manierē. Nu jau tā izskatījās pēc komandas, kas laukumā ne tikai strādā, bet arī spēlē. Tiesa, šoreiz produktīvāka izrādījās vecā spēles maniere, kas ļāva izcīnīt tik nepieciešamo uzvaru. Džounss ir jau piektais treneris pēc kārtas, kas darbu ar Angliju sāk ar uzvaru. Arī priekštecis Stjuarts Lankasters 2012. gadā sāka ar uzvaru pār Skotiju. Un arī toreiz daudzi prognozēja uzvaru skotiem.

Ja Anglija spēs progresēt no spēles uz spēli un attīstīt savu jauno rokrakstu, tad komanda varētu triumfēt jau šogad. Kopš 2003. gada uzvaras Pasaules kausā Anglijai bijis tikai viens vērā ņemams panākums - 2011. gada Sešu nāciju čempiontituls. Jaunas vēsmas varētu ienest arī vairāku Anglijas regbija uzlecošo zvaigžņu iekļaušana sastāvā uz nākamajām spēlēm. Edijs Džounss atzina: Skotija nav tas pretinieks, pret ko iespēlēt jaunos. Un acīmredzot pareizi darīja.

Savukārt skotiem smags pārbaudījums jau nākamajā kārtā, kad viesos jāspēlē pret Velsu. Ja izdosies šo cieto riekstu pārkost, ar Skotiju vēl būs jārēķinās kā nopietnu titula pretendenti. Ja zaudēs, tad emocionāli tā var izrādīties pārāk smaga nasta, ko psiholoģiski nestabilajai komandai nest. Kādas ir bijušas Skotijas pēdējās divas spēles? Netaisnīgais zaudējums Austrālijai Pasaules kausa ceturtdaļfinālā un tagad zaudējums Anglijai. Spēlē, kurā ilgu laiku dominēja skoti.Neapskaužu skotu līdzjutējus...

Pirms Īrijas un Velsas spēles velsiešu mediji gari un plaši analizēja Īrijas izlases jaunieguvumu - dienvidafrikāni Sīdžeju Stenderu. Stenders ir nu jau kārtējais spēlētājs, kurš izlasē iekļuvis, jo nospēlējis 36 mēnešus Īrijā, kā to paredz starptautiskie noteikumi. Un Velsas bažas bija pamatotas - dienvidafrikānis tik ļoti pastiprināja savainojumu saplosīto Īrijas trešo līniju, ka tika atzīts par mača vērtīgāko spēlētāju. Protams, daudziem faniem derdzas, ka Īrijas izlases pamatsastāvā devās veseli trīs spēlētāji, kam Īrijas asiņu piejaukuma nav. Taču, ja tas dod rezultātu, var pieciest.

Lai arī Īrija ir pēdējo divu gadu čempione, šogad viņiem panākuma atkārtošanu pirms turnīra prognozēja retais. Vairāki vadošie spēlētāji savainoti, karjeru izlasē beidzis kapteinis Pols O'Konels. Tomēr īri, savas publikas kvēli atbalstīti, parādīja īstu čempionu raksturu un ne brīdi nepadevās daudz labāk komplektēto velsiešu priekšā. Neizšķirts bija taisnīgs spēles iznākums. Taču, kā pēc spēles norādīja Velsas kapteinis Sems Varbortons, tas īsti neder nevienam.

Velsa, atguvusies no Pasaules kausā piedzīvotās traumu epidēmijas, izskatījās labi. Īpaši dominējot grupu cīņās. Tiesa, nākamās spēles parādīs, vai tas bija Velsas spēks vai savainojumu nomocītās Īrijas grupu cīņas nespēks. Tāpat nākamās spēles parādīs, vai nenoturētā uzvara pār Īriju būs atstājusi kādas pēdas velsiešu zemapziņā. Arī pērn velsieši turnīru sāka ar nenoturētu uzvaru pār Angliju, kas, kā vēlāk izrādījās, maksāja titulu.

Neizšķirts regbijā ir diezgan reti sastopams rezultāts. Taču šā gada turnīru tas tikai padara interesantāku. Tas bija skaists beigu akords izcili spraigajai pirmajai kārtai. Lielākā rezultāta starpība - seši punkti. Lieliski! Nākamā spēļu kārta jau šajā nedēļas nogalē.