22.01.2013. 14:08

"Sporta ministrs palūdza neiesniegt pieteikumu 2017. gada Eiropas čempionāta rīkošanai. Valsts līdz 2018. gadam uzņēmusies daudz saistību, jārīko vairākas lielas sacensības. Tagad domājam par iespēju 2019. gadā rīkot Pasaules čempionātu sievietēm, vai, iespējams, Pasaules kausu," intervijā par jaunākajām aktualitātēm, Krievijas čempionāta nākotni, baskebola finanšēšanu un gaidāmajām izmaiņām leģionāru limitā stāsta Krievijas basketbola federācijas prezidents Aleksandrs Krasņenkovs.

Krievijas Basketbola federācija no 2010. līdz 2013. gadam uzticēja nacionālā čempionāta rīkošanas tiesības Profesionālajai basketbola līgai. Līguma darbības pēdējā gadā 32 no 90 Krievijas čempionāta spēlēm tiek izspēlētas VTB līgā, kurā notiek ceļazīmju dalīšana uz Eiropas kausiem. Krasņenkovs pieļauj iespēju, ka Krievijas čempionāta rīkošanas tiesības tiks atdotas VTB līgai.

“Tiesību atgriešanās federācijas rīcībā nenozīmē, ka rīkosim nacionālo čempionātu. Pēc ieskatiem, varam to uzticēt citam, efektīvākam menedžerim. To nolems federācijas izpildkomiteja. Domāju, drīz apspriedīsimies ar klubiem. Ja VTB līga piedāvās skaidru un likumīgu struktūru, saprotamu sacensību formātu, kāpēc ne? Vienlaikus īsti nesaprotu, kā (Krievijas čempionātā) notiks punktu skaitīšana Eirokausu atlasei. Tas ir pretrunā ar Eirolīgas nolikumu.”

Krasņenkovs piekrīt VTB līgas prezidenta Sergeja Ivanova janvāra vidū paustajai domai, ka Krievijas čempionātā jāatceļ leģionāru ierobežojumi laukumā, taču jāsaglabā viesspēlētāju limits komandas pieteikumā.

“Federācija izteikusies, ka neskaidrajai situācijai jāliek punkts. Leģionāru limitu laukumā jāatceļ, attiecinot to gan uz sieviešu, gan vīriešu klubiem. Pārrunas jau veiktas, klubi mūs atbalsta. Daži saka, ka jāatceļ limitu arī komandas pieteikumā. Vai sastāvā varēs pieteikt 4 vai 5 ārzemniekus, lemsim kopā ar klubiem. Jāvienojas par īsto skaitli.”

Ivanova un Krasņenkova viedokļi pārklājas basketbola turpmākās finansēšanas jautājumos. VTB līgas šefs izteicās, ka klubus jāpārtrauc finansēt no valsts un pašvaldību budžeta. Federācijas prezidents viņam piekrīt.

“Esmu vienisprātis ar Sergeju Borisoviču. Ja valsts un pašvaldību nauda tomēr tiks piešķirta, tai nebūtu jāpārsniedz 10 procentus kluba budžeta, taču vēl labāka būtu nulle. Un tā nav tikai Himku gadījumā. Rūpīgāk ieskatoties, visur. Klubiem jāaizdomājas. Ja viņi domā, ka pārmaiņas metīs līkumu, uzskatu, ka tā būs netālredzīga politika. Visiem jāiemācās dzīvot atbilstoši iespējām, nevis – publicēt vienu sarakstu, savukārt dzīvot pēc cita. Vienmēr esam atbalstījuši un atbalstīsim atklātību. Federācija publiskoja budžetu un dzīvo atbilstoši līdzekļiem. Kad ieraudzīju publicētos klubu budžetus, domāju, ka liela daļa uzrakstītā ir – pupu mizas, ne tikai Himkos.

Menedžmentam nav jāpaļaujas tikai uz budžeta līdzekļiem. Gubernatoriem nav pienākums glābt profesionālus klubus. Svarīgāk attīstīt bērnu sportu, celt jaunas sporta būves. Savukārt klubiem jāapjauš savas iespējas un jāplāno darbs trīs līdz piecu, nevis viena gada perspektīvā. Viņiem, ne tikai federācijai, jāpropagandē basketbolu. Darām vienu darbu. Veikt propagandu plašos iedzīvotāju slāņos un biznesā. Un, galvenais, nepaļauties uz valsts budžetu.”

Izmantotie resursi:Р-Спорт. Все главные новости спорта



Jūras zirgi, Saulkrastu jātnieku skola Zvejniekciems, Upes 6, Saulkrastu p., Saulkrastu n., LV-2161
Kučans Vasilijs Grieķu-romiešu cīņa, Jostu cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties