Krauliņš: "Latvijai ir Eiropas līmeņa aizsargi un uzbrucēji"

Ainara Bagatska vadītā izlase Slovēnijā sasniedza trešo labāko rezultātu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmo reizi kopš 2001. gada iekļūstot Eiropas spēcīgāko komandu divpadsmitniekā. Divi labākie rezultāti pieder Krauliņam, kurš valstsvienību vadījis 107 spēlēs. Debijas reizē 1993. gadā Vācijā latvieši finišēja desmitie, bet astoņus gadus vēlāk Stambulā ierindojās astotajā vietā. Toreiz Latvija izšķirošajā cīņā par vietu ceturtdaļfinālā sakāva Jona Kazlauska trenēto Lietuvu.

Latvijas sniegums Eiropas čempionātā vērtējams apmierinoši, uzskata Krauliņš. “Mūsu aizsargi un uzbrucēji pierādīja, ka ir Eiropas līmeņa spēlētāji. Patika trenera Bagatska izveidotā mazo spēlētāju rotācija, kura nesa rezultātu. Atradās snaiperi, kuri uzņēmās un varēja iemest. Iekļūšanai ceturtdaļfinālā ar to izrādījās par maz, jo Latvijas centri atpalika meistarībā. Jau pirms čempionāta teicu, ka būtu vajadzīgs vēl kāds garais spēlētājs. Tik garā turnīrā noder lielāks skaits centra spēlētāju. Īpaši, ja kāds basketbolists gūst savainojumu, kā tas notika Kasparam Bērziņam.”

Uzvaras pār Bosniju, Melnkalni, Maķedoniju un Ukrainu izskanējušas pietiekami skaļi, domā treneris. “Latvijas komanda sabiedrībā atjaunoja lielāku interesi par basketbolu, kura kādu laiku bija noplakusi. Žēl, ka pēdējā spēlē pietrūka tik maz. Pret Franciju guvām 91 punktu, taču pret Beļģiju nesametām pat sešdesmit. No tādām svārstībām nav iespējams izvairīties.”

Snieguma nevienmērība un nepārdomāti lēmumi pēdējā spēlē kavējuši sasniegt labāku rezultātu. “Komandas meistarību nosaka stabilitāte. Latvijai ir laba metēju komanda, taču tai neizdodas parādīt vienmērīgu sniegumu visās spēlēs. Tas ir normāli. Kad nekrīt, jācenšas izcīnīt uzvaru, spēlējot ar galvu, kas pēdējā mačā neizdevās.”

Krauliņš domā, ka pēdējā spēlē pret Beļģiju rezultātu vajadzēja censties izlīdzināt ātrāk. “ Uzskatu, ka komandai jāsagatavo trīs vai četras sadarbības situācijām, kad tā ir vadībā ar +1 vai zaudē ar -2. Jābūt gataviem tādam scenārijām dienās, kad neveicas metienos. Šoreiz Dairim Bertānam pēdējā uzbrukumā nācās izpildīt izmisuma metienu, lai panāktu pagarinājumu. Tādas izspēles jāveic mazliet ātrāk. Nepiekrītu Bagatska teicienam, ka “labākā piespēle ir metiens”. Vairākos gadījumos sasteigti metieni izgāza komandu.”

Latvijas treneri un līderi pelnījuši atzinīgus vārdus. “Šajā čempionātā katrs spēlētājs darīja savu darbu. Kristaps Janičenoks, Jānis Blūms, Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks – un sarakstu var turpināt – pierādīja, ka noder komandai dažādās lomās. Treneris Bagatskis, vadot Latvijas valstsvienību, ieguvis labu pieredzi. Viņa darbību un zināšanas vērtēju pozitīvi. Vai piedāvāt viņam līguma pagarinājumu? Tas ir Latvijas Basketbola savienības kompetencē.”