Par pagājušās nedēļās beigās Zviedrijas pilsētā Gēteborgā notikušā Eiropas vieglatlētikas čempionāta telpās uzvarētājiem medaļu ieskaitē kārtējo reizi kļuvuši Krievijas pārstāvji. Kopumā sacensībās Krievijas sportisti tika pie 14 medaļām - četri zelti, septiņi sudrabi un trīs bronzas.
Eiropas vieglatlētikas čempionāta telpās medaļu ieskaitē Krievijas pārstāvji bijuši labākie piecos no pēdējiem septiņiem čempionātiem.
Otrajā vietā medaļu ieskaitē ierindojās Lielbritānijas komanda, kas iekrāja astoņas medaļas (četri zelti, trīs sudrabi un viena bronza). Lai arī Francijas sportisti čempionāta gaitā iekrāja par vienu medaļu vairāk nekā briti, komandu vērtējumā tai ir trešā vieta, jo vairums no godalgām bija bronzas.
Pēc iekļūšanas labāko trijniekā 2009. un 2011.gadā tikai septītajā vietā šoreiz ierindojās Vācijas komanda, kuras sportisti izcīnīja kopumā piecas medaļas.
Čempionāts gan svētdien noslēdzās ar skandālu, kad kārtslēkšanas sacensībās vīriešiem Francijas sportists Reno Lavilenjē sākotnēji pārlēca 6,07 metru augstumā novietoto latiņu, tomēr vēlāk mēģinājums netika ieskaitīts.
Vispirms olimpiskais čempions ar pārvarētu 6,01 metru nodrošināja zelta medaļu, bet pēc tam viņš centās uzrādīt visu laiku otru labāko rezultātu aiz leģendārā ukraiņa Sergeja Bubkas, uzliekot latiņu 6,07 metru augstumā. Pirmajos divos mēģinājumos francūzis augstumu nepārvarēja, bet pēc trešā mēģinājuma latiņa nenokrita. Lavilenjē jau bija sācis svinēt zīmīgo panākumu, tomēr tiesneši viņa mēģinājumu neatzina par sekmīgu, jo latiņa bija izkustējusies no vietas un atstājusi tai paredzēto vietu uz statņu izbīdījumiem, tā vietā amizantā veidā nostājoties uz pašu statņu konstrukcijas.
"Šai bija jākļūst par izcilu dienu manā karjerā, bet tā vietā esmu palicis ar nepiepildītu sajūtu. Es zinu, ka esmu augstumu pārvarējis. Esmu visu laiku otrs labākais kārtslēcējs," paziņoja Lavilenjē. "Visi šie noteikumi ir stulbi. Mūsu ceļš līdz rekordiem jau ilgi tiek sarežģīts. Pirms 20 gadiem ar tā laika noteikumiem man nebūtu problēmu pārspēt Bubku."
