- Kādēļ Milāna?- Pēc horoskopa esmu svari, man ir ļoti sarežģīti pieņemt svarīgus lēmumus. Trīs dienas lauzīju galvu, runāju ar klubiem, treneriem, vaicāju citu domas, izsvēru plusus un mīnusus… Tā sanāca, ka Milāna kļuva par pieņemamāko variantu. Pirmkārt, līgums nav tikai līdz sezonas beigām, bet gan arī uz nākamo gadu. "Olimpia" man izteica elastīgāko piedāvājumu un ļoti vēlējās mani iegūt. Ne viss, kas rakstīts medijos, ir tiesa, bet domāju, ka lēmums bija pareizs.
- Vai tevi nemāca šaubas, ņemot vērā sliktos rezultātus Eirolīgā un runas par slikto atmosfēru ģērbtuvē?- Domāju, ka komandas rezultāti un atmosfēra ģērbtuvē ir ļoti atkarīgi viens no otra. Dabiski, ka tas viss iznāk uz āru. Dod Dievs, lai rezultātu uzlabotos. Pirms Milānas izvēlēšanās runāju ar droši vien vismaz 20 cilvēkiem, vaicājot gan par komandu, gan treneriem, atmosfēru utt. Ļoti daudz runāju ar Mantu Kalnieti [kurš spēlē Milānā], un viņš ļoti godīgi pastāstīja par klubā esošo situāciju. Rezultāti neapmierina ne klubu, ne spēlētājus, jo tika investēta liela nauda labos spēlētājos. Taču Milānā redzu potenciālu. Runāju ar treneri un ceru, ka viss būs kārtībā.
- Vai lasīji dusmīgos komentārus?- Domāju, ka reakcija būtu tāda pati arī tad, ja izvēlētos jebkuru citu klubu, kas nav "Žalgiris". Tagad jokoju, ka pirms nedēļas tiku izraudzīts par populārāko sportistu [Lietuvā], bet tagad esmu kļuvis par nācijas ienaidnieku numur viens (smejas). Nav pārāk patīkami saņemt tādas vēstules, kurās cilvēki vēlas, lai es tiktu savainots vai nekad vairs nespēlētu izlasē. Jo īpaši pēc tam, kad vasarā man tika sniegta medicīniskā palīdzība un Eiropas čempionāta astotdaļfinālā spēlēju ar sakostiem zobiem. Taču es saprotu to cilvēku vilšanos. Ko gan lai dara. Taču izteiktais atbalsts varbūt pat bija lielāks [nekā negācijas], tāpēc nevēlos žēloties.
- Cik reāli bija spēlēt "Žalgirī"?- Ar "Žalgiri" runājām decembra vidū. Daudz runājām, tomēr tagad ir sezonas vidus un viņi gribēja iet uz priekšu, kamēr es vēl vēlējos gaidīt piedāvājumus otrpus okeānam. Uzskatu, ka "Žalgiris" izdarīja visu no sevis iespējamo, taču sanāca tā, ka pārcēlos uz Milānu. Izsverot visus plusus un mīnusus, šis variants man bija labākais. "Žalgiris" tagad spēlē nereālu basketbolu. Manās trešā un ceturtā numura pozīcijās viņiem ir Ulanovs, Jankūns, Vaits, kuri tagad ir ļoti labā formā. Un domāju, ka reizēm jauns spēlētājs var dot komandai ne tikai jaunas vēsmas, bet arī to izjaukt. Kopš aiziešanas no "Žalgira" aizritējuši četrarpus gadi. Ļoti vēlējos atgriezies šajā arēnā, satikt līdzjutējus, bet baidos, ka tagad tikšu izsvilpts (smejas).
- Kādēļ neizdzīvoji NBA?- Gluži kā visur citur basketbolā – jo īpaši NBA -, nepieciešams būt pareizajā vietā pareizajā laikā. Šķita, ka pirmajā sezonā tieši tā arī bija, bet situācija mainījās. Nedaudz žēl, jo domāju, ka varu tur spēlēt. Taču varu arī būt lepns, ka tur biju. Sezonas vidus nav piemērotākais brīdis jaunas NBA komandas atrašanai – vieni jau ir aizpildījuši visu algu budžetu, bet citām komandām nav vakanču sastāvā. Vēlme spēlēt bija lielāka par vēlmi gaidīt. Nav nekādas nožēlas. Nākotnē gribu tur atgriezties, bet pats galvenais, ka izdarīju visu, ko vēlējos,- pārbaudīju sevi NBA. Kā jau teicu, cerība mirst pēdējā, tāpēc ticu, ka vēl varēšu atgriezties NBA.
- Cik tuvu biji palikšanai NBA?- Bija iespējas parakstīt divpusējo līgumu, taču nevēlējos doties uz G līgu un mētāties no vienas komandas uz otru. Labāk ir atgriezties Eiropā, kur arī līmenis ir neticami augsts.
Izmantotie resursi:https://www.15min.lt/24sek/naujiena...
