Šobrīd EUHL čempionātā spēlē 15 valstu pārstāvji un vēl desmit valstis, ieskaitot Latviju, gatavas iesaistīties līgas darbībā.
"Aizvadām jau ceturto sezonu. Mērķis ir, lai varētu vienlaicīgi spēlēt hokeju un iegūt izglītību. Ne daudzi pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas turpina profesionāla hokejista karjeru. Koledžu līga ir risinājums, kas ļauj apvienot izglītību un hokeju," atzīmēja EUHL vadītājs Jaroslavs Straka.
"Esam nostabilizējuši Austrumu divīziju Čehijā, Slovākijā un Polijā, tagad būs vēl Ungārija, cerams arī Austrija atgriezīsies. Tagad strādājam pie Ziemeļu divīzijas izveides, bet pēc tam plānojam paplašināties uz rietumiem un dienvidiem," skaidroja Straka.
Sezonā komandas aizvada līdz 24 spēlēm, lai studijas varētu apvienota ar hokeju.
Zviedrija nav tālu no Latvijas, taču uz turieni ir jālido. Ja dodas ar prāmi, tas prasa ļoti daudz laika. Somija ir tuvāk, Igaunija pavisam tuvu. Ja ir izbraukumi, spēļu skaits ir nozīmīgs," uzsvēra Kalvītis.
Ziemeļu divīziju tiek plānots izveidot no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas komandām.
"Ziemeļu divīzijā plāno startēt Tallinas Universitāte, ja izdosies, tad arī kāda Latvijas komanda, bet Zviedrijā tās varētu būt 4-6 vienības," teica Straka, neizslēdzot, ka pie lielāka komandu skaita Ziemeļu divīzijā varētu veidot divas konferences.
Tikmēr Kalvītis pauda, ka Latvija ir ļoti ieinteresēta šajā projektā, uzsverot arī savu personīgo pieredzi, jo viņa dēli Ziemeļamerikā apvienoja hokeju ar mācībām.
Esam ieinteresēti veidot vismaz vienu studentu komandu, nākotnē varbūt vairākas. Zinu, kā tas funkcionē Ziemeļamerikā. Ir ļoti labi, ka hokeju var apvienot ar augstāko izglītību. Tas ir dārgs un sarežģīts projekts, bet no otras puses viss ir iespējams," stāstīja Kalvītis.
Savukārt Straka atzīmēja, ka tiek meklēts ģenerālsponsors, kas atbalstītu līgu, nevis tikai atsevišķas divīzijas.
"Esam pieteikušies Eiropas grantiem, lai iegūtu līdzekļus projektam, jo tas apvieno sportu un izglītību. Katrai komandai cenšamies palīdzēt, vienmēr mēģinām atrast risinājums. Šis projekts nav peļņai, bet gan cilvēkiem. Tāpat daudz ko mācāmies no Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA)," atklāja Straka.
Šobrīd līgā spēlējošo komandu pastāvēšanā liela loma ir pašvaldībās, kuras var nodrošināt ar ledus hallēm.
"Visdārgākās ir ceļošanas izmaksas. Tomēr, ja spēlē divas spēles divās dienās, var ietaupīt uz palikšanu, jo nakšņošana ir studentu viesnīcās. Tas ir ļoti lēti. Komandas viena otru palīdz izmitināt. Universitātes piedāvā sporta zāles, fizioterapeitus, baseinus, par ko nevajag maksāt, jo tas viss pieder augstskolai. Ja komandas sadarbojas, ir iespējams ietaupīt," stāstīja Straka.
Tikmēr Kalvītis piebilda, ka Latvijā ledus laukumi pieder privātajiem īpašniekiem un pašvaldībām, taču ne universitātēm.
"Tas nav gluži kā NCAA, kur universitātēm ir savas ledus halles. Vispirms jāatrod universitāte, kas grib veidot komandu, pēc tam jādomā, kā universitātei palīdzēt ar halli. Ja ledus halle pieder pilsētai, ir vieglāk, savukārt ja privātajiem, jārisina jautājums par sponsoriem," secināja Kalvītis.
Līdz šim daudziem jauniešiem, kuri hokeju spēlējuši no agras bērnības, sasniedzot 18 gadu vecumu, rodas problēmas karjeras turpināšanai. Bērnu hokeja laiks beidzies, bet pieaugušo hokejam viņi vēl nav gatavi. Daudzi šai vecumā arī beidz savu hokejista karjeru. Aiz okeāna - ASV un Kanādā - ir iespēja spēlēt NCAA čempionātā un paralēli studēt koledžā vai universitātē.
Kopējā Nacionālās hokeja līgas (NHL) statistika liecina, ka vairāk nekā 50% spēlētāju ir augstākā izglītība. Lielākā daļa spēlējošo jauniešu līdz NHL nenokļūs, bet, ieguvuši augstāko izglītību, viņi varēs veiksmīgi turpināt karjeru ārpus hokeja.