"Viss kārtībā. Priecē, ka abas dienas izdevās aizvadīt stabilus braucienus. Pirms tam treniņos gāja grūtāk, bija kļūdas, taču mačos tā izdevās izlabot. Palīdzēja arī mājas trase un pieredze no kamaniņu sporta," stāsta Ralfs, kurš šogad pasaules junioru čempionātā kamaniņu sportā ieguva 17. vietu, bet Eiropas čempionātā bija divpadsmitais. "Treneri uzsita pa plecu un apsveica ar pirmajiem mačiem. Domāju, ka arī viņi ir apmierināti, ka izdevās izvairīties no kritieniem. Pirmajā dienā sasniedzu rekordus gan startā, gan finišā, bet otrajā dienā laika apstākļi vairs nelutināja."
Sestdien Bērziņš kopā ar stūmēju Māri Priekuli ieņēma 15. vietu, bet svētdien ar Kasparu Brezinski divu braucienu summā ierindojās 16. vietā 19 divnieka ekipāžu konkurencē. Pašlaik Ralfs jau atrodas Kēnigzē, kur nedēļas nogalē notiks Eiropas kausa trešais un ceturtais posms. Un atkal jaunas ugunskristības, jo ārpus Siguldas trases ar bobsleja kamanām vēl nav braukts. Jaunais pilots cer, ka atkal noderēs kamaniņu sportā uzkrātā pieredze - braukts esot visās Eiropas trasēs, pagājušajā sezonā piedzīvota debija arī Altenbergā. Otrpus okeānam gan vēl nav būts.
Pēc mačiem Kēnigzē bobslejisti atgriezīsies Siguldā, lai decembra sākumā atkal dotos uz Kēnigzi, kur paredzēts arī Eiropas kausa piektais un sestais posms. Kas Ralfu sagaida pēc tam, viņš pagaidām nezina. Pa ausu galam dzirdēts, ka viņš varētu šosezon startēt pasaules junioru čempionātā janvāra beigās Vinterbergā. Taču tas acīmredzot būs atkarīgs no tā, kā jaunajam pilotam veiksies Kēnigzē. "Būs jāgaida trenera lēmums," uzsver Bērziņš.
"Braucu ar kamanām un par bobsleju nemaz nebiju domājis. Bet draugi un ģimene ieteica pamēģināt. Aizgāju uz testiem un tajos rezultāti nebija slikti, bet nebija arī no labākajiem. Tomēr uz nometnēm mani uzaicināja," atceras Ralfs. "Sākumā klājās smagi, bija grūti pierast. Bobslejistu treniņi ievērojami atšķīrās no treniņiem kamaniņu sportā. Vecie pavilka uz zoba un dara to joprojām. Bet nu jau esmu pieradis. Tā jau ir katrā komandā."
Runājot par atšķirībām kamanu un boba vadīšanā, Bērziņš izceļ to, ka kamaniņās sportists trasē krietni vairāk izjūt spiedienu, jo ir tuvāk ledum. Bobslejā to tik ļoti nejūt, esi sēdus stāvoklī un ir arī labāka redzamība. "Man šķiet, ka bobslejā ir vieglāk trasi vienkārši nobraukt līdz galam, bet, ja gribi sasniegt ātrāku laiku, tā jau ir cita lieta."
Ralfa augums ir 195 centimetri un pirms sēšanās bobsleja kamanās tās nācies pielāgot viņa parametriem. Lai gan bobslejistu vidū netrūkst slaidu puišu, starp pilotiem Bērziņš tagad ir garākais. Oskars Melbārdis ir par pieciem sešiem centimetriem īsāks, bet Oskars Ķibermanis un Uģis Žaļims atpaliek vēl vairāk. Īpašas grūtības iekārtoties kamanās Ralfs nav izjutis, taču pirmais kritiens jau ir piedzīvots. Pagaidām gan tikai viens - pagājušajā pirmdienā vēl pirms Eiropas kausa maču oficiālajiem treniņiem, kad viņam un vēl vienam debitantam Brezinskim liktenīga izrādījās 13. un 14. virāža. "Manis paša kļūda vien bija. Tas bija pirmais ātrais ledus, bet mana pieredze bija niecīga. Tagad tā būs nedaudz lielāka un nākamreiz jau zināšu, kā rīkoties," uzskata Ralfs. "Pirmajā brīdī iedomājos par to, lai neciestu aizmugurē sēdošais un lai viss būtu kārtībā ar bobu. Bet tad vienkārši ievilkos iekšā un gaidīju..."
