Mača pirmās pāris minūtes aizritēja līdzīgā cīņā bez reālas iespējas kādai no komandām apdraudēt otras vienības vārtus, taču trešajā minūtē lielisku iespēju neizmantoja Mārtiņš Cipulis.
Brīdi vēlāk Kristera Gudļevska vārtus jau apdraudēja Francijas hokejisti, divreiz pēc kārtas raidot ripu to virzienā. No vārtu zaudējuma glāba Gudļevskis, kurš pēdējā brīdī pirms pašas vārtu līnijas ar labo kāju paspēja izmainīt pa ledu slīdošās ripas virzienu.
Perioda vidū pirmo noraidījumu mačā izpelnījās Ronalds Ķēniņš, un Latvija divas minūtes bija spiesta spēlēt skaitliskajā mazākumā. Lai arī Francija vairākas reizes nostājās Latvijas aizsardzības zonā, reālas briesmas Gudļevska sargātajiem vārtiem tā nespēja sagādāt.
Turklāt skaitliskās mazākuma spēles izskaņā Jānis Sprukts vēl pamanījās iziet viens pret francūžu vārtsargu, taču ripa trāpīja vārtsarga cimdā.
15.minūtē ar lielisku individuālo spēli Lauris Dārziņš panāca vairākuma spēli Latvijai, un jau pēc 22 spēlētām sekundēm pirmos vārtus mačā guva Cipulis, kurš izmantoja Sprukta piespēli un spēja ieraidīt ripu tukšajā vārtu stūrī.
Perioda beigās Francija spēlēja aktīvi un laba vārtu gūšanas iespēja bija Sašam Trejē, kurš divreiz pēc kārtas apdraudēja Gudļevska vārtus, tomēr jaunais vārtsargs bija veiksmīgāks.
Otro periodu aktīvāk uzsāka Francijas izlase, nospiedoši ilgu laiku uzturēdamās Latvijas aizsardzības zonā. Francijas aktīvā spēle noveda pie tā, ka vidusszonā pārgalvīgi nospēlēja Miks Indrašis, un tikai ar grūtībām pats ar nūju no aizmugures apturēja Francijas hokejista solo izgājienu pret Gudļevski.
Lai arī Francija izdarīja milzīgu spiedienu, perioda sestajā minūtē otro iespēju mačā vienam iziet pret Francijas vārtsargu Kristobaldu Iē izcīnīja Sprukts un šoreiz viņš bija precīzs, panākot Latvijas pārsvaru 2:0. Par piespēli, sākot pretuzbrukumu, parūpējās pirmo spēlē gūto vārtu autors Cipulis, kuriem abiem līdz ar to cīņā bija jau divi rezultativitātes punkti.
Pēc iegūtā divu vārtu pārsvara jau iniciatīvu pārņēma Latvija, izpildot virkni metienu pa Iē vārtiem, taču arī Francija ik pa laikam atbildēja ar bīstamiem metieniem Gudļevska virzienā.
Septiņas minūtes pirms otrā perioda beigām tiesneši fiksēja sešus Latvijas spēlētājus laukumā un Francija otro reizi spēlē varēja spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču vārtus nespēja gūt.
Tūlīt pēc līdzīgas skaitliskās spēles atsākšanās, Dārziņš izgāja pret Iē, taču gūt vārtus viņam patraucēja pretinieku spēlētāji.
Trešdaļas beigās pēc vēl viena izrāviena uz vārtiem vairākumu Latvijas izlasei nopelnīja Indrašis, tomēr otrajā periodā vēl iespēju nepaspēja izmantot un pēc 40 spēlētām minūtēm atradās vadībā ar 2:0.
Mača pēdējā perioda pašā sākumā par sitienu ar nūju pa Iē kājsargiem noraidījumu izpelnījās Ronalds Ķēniņš. Tādējādi uz īsu brīdi abas komandas cīnījās līdzīgos skaitliskajos sastāvos, bet nedaudz vēlāk Latvijas izlase jau uz 40 sekundēm palika trijatā pret pieciem pretiniekiem, kad par klupināšanu divas soda minūtes saņēma arī Kulda.
Lielo mazākumu Latvijas izlase izturēja, tomēr kurioza situācija izveidojās, kad ripu 44.minūtē Gudļevska vārtos pēc Jorika Trejē piespēles it kā ieraidīja Žiljēns Derosjē.
Galvenais tiesnesis epizodi devās noskatīties video atkārtojumā un vispirms pieņēma lēmumu, ka vārti nav gūti, taču pēc aktīviem Francijas izlases protestiem vēlreiz devās skatīties video un atzina, ka vārti tomēr ir jāieskaita. Tādējādi Francija bija panākusi minimālu rezultāta starpību 1:2.
Trešā perioda piektajā minūtē pēc saskriešanās ar pretinieku tika sodīts Kristaps Sotnieks, turklāt tiesneši šo spēles epizodi traktēja kā sitienu galvas un kakla rajonā un piesprieda 2+10 minūšu noraidījumu. Mazākuma spēlē Gudļevskim nācās vairākas reizes glābt Latvijas izlasi no vārtu zaudējuma.
Bīstamas situācijas Latvijas vārtsargs spēja novērst arī turpmākajās minūtēs, kad izlases jau spēlēja vienādos skaitliskos sastāvos. Šajā laikā Francijas izlasei piederēja izteikts pārsvars.
Nepilnas septiņas minūtes pirms mača beigām Damjēns Flerī neatļauti apturēja Latvijas hokejistu pretuzbrukumu, un iespēju divas minūtes spēlēt vairākumā ieguva Latvija.
Kaut vēl šajā laikā Latvijai neko bīstamu izveidot neizdevās, lēnām tomēr franču spiediens palika arvien mazāks, un trīsarpus minūtes pirms mača beigām trešos vārtus Latvijas labā guva Dārziņš.
Rezultatīva piespēle izdevās Spruktam, kurš pamanījās pretiniekam atņemt ripu pie Francijas aizsardzības zonas zilās līnijas.
Šādi arī mačs noslēdzās. Sprukts cīņā izcēlās ar trim rezultativitātes punktiem, bet Dārziņš atkal izvirzījies turnīra labāko vārtu guvēju trešajā vietā.
Gudļevskis atvairīja 29 no 30 pretinieku metieniem. Trešajā trešdaļā francūži izpildīja 15 metienus pa vārtiem, kamēr Latvija atbildēja tikai ar sešiem.
Par labāko spēlētāju Latvijas izlasē tika atzīts Sprukts, bet Francijai par tādu kļuva vienīgo vārtu autors Derosjē.
Latvija - Francija 3:1 (1:0, 1:0, 1:1).
Vārtu guvēji: 1:0 Mārtiņš Cipulis (Sprukts, Freibergs) (vair, 14:52), 2:0 Jānis Sprukts (Cipulis, 25:07), 2:1 Žiljēns Derosjē (Treljē, Hekafīls) (vair, 43:27), 3:1 Lauris Dārziņš (Sprukts) (56:24).
Metieni: 26 - 30
Soda minūtes: 18 - 22
Latvijas galvenajai konkurentei Austrijai, kuras kontā ir pieci punkti, pēdējā cīņā jātiekas ar pasaules čempioni Krieviju.
Latvijas hokeja izlases sastāvs mačam ar Franciju
Vārtsargi: Kristers Gudļevskis (Māris Jučers).
Aizsargi: Artūrs Kulda, Kristaps Sotnieks, Māris Jass, Agris Saviels, Jānis Andersons, Ralfs Freibergs un Krišjānis Rēdlihs.
Uzbrucēji: Zemgus Girgensons, Mārtiņš Cipulis, Jānis Sprukts, Lauris Dārziņš, Gints Meija, Armands Bērziņš, Ronalds Ķēniņš, Roberts Jekimovs, Miks Indrašis, Vitālijs Pavlovs, Aleksejs Širokovs, Andris Džeriņš un Juris Štāls.
Pasaules čempionātos augstākajā divīzijā abas izlases līdz šim savā starpā tikušās trīs reizes, Latvijai izcīnot trīs samērā pārliecinošas uzvaras - 1997.gadā Latvija bija pārāka ar 6:2, vēl pēc diviem gadiem uzvarēja ar 8:5, bet 2009.gadā pārspēja pretiniekus ar 7:1.
Pēc spēles ar Franciju Latvija otrdien aizvadīs pēdējo pasaules čempionāta maču, tiekoties ar mājiniekiem Somiju.
Reklāma Katras apakšgrupas četras labākās komandas kvalificēsies ceturtdaļfinālam, bet vājākā valstsvienība atstās elites divīziju. Kā nākamā turnīra organizatori augstāko divīziju nevar atstāt Baltkrievija. Vietu sadalījums, cīņa par medaļām kļūs zināma Zviedrijā.
VIDEO
