Masaļskis laukumā devās visās septiņās grupas turnīra spēlēs, atvairot 90,83 procentus metienu un vidēji mačā ielaižot 2,97 vārtus. Tieši Masaļska pārliecinošā darbība vārtos palīdzēja Latvijas izlasei iekrāt nepieciešamo punktu minimumu, lai noturētos elites divīzijā arī uz nākamo pasaules čempionātu Krievijā.
Savukārt Dārziņš kļuva par rezultatīvāko Latvijas izlasē, septiņās spēlēs gūstot trīs vārtus un veicot septiņas rezultatīvas piespēles. Turpretim kapteinis Daugaviņš bija labākais vārtu guvējs ar ar pieciem precīziem trāpījumiem, kas bija gandrīz puse no komandas iespētā 11 vārtu guvuma.
Septiņās spēlēs Latvijas izlase neguva nevienu uzvaru pamatlaikā, pagarinājumā uzvarēja Šveici (2:1) un Austriju (2:1), punktu guva arī par zaudējumu pēcspēles metienos mačā pret Franciju (2:3), bet zaudējumus cieta pret Kanādu (1:6), Čehiju (2:4), Zviedriju (1:8) un Vāciju (1:2). A grupā Latvijas izlase ieņēma 7.vietu astoņu komandu konkurencē.
Iepriekšējos divos pasaules čempionātos Latvijas izlase sasniedza 11.vietu, bet tik zemu kā 13. pozīcijā pēdējoreiz bija 2011.gadā. Latvijas Hokeja federācijas uzdevums galvenā trenera Aleksandra Beļavska vadītajai komandai bija iekļūt desmitniekā un cīnīties par vietu ceturtdaļfinālā.
Pasaules čempioni pēc astoņu labāko komandu izslēgšanas spēlēm kļūs zināmi svētdien.
