Līderi raksturo spēja uzņemties atbildību par rezultātu. Vest komandu uz priekšu ar savu piemēru. Riskēt un izdarīt vairāk nekā vidusmēru. Nepadoties pēc kļūdām un saņemties drosmi turpināt.
“Liepājas Papīram” otrajā puslaikā tādas līderes bija divas. Ieva Veinberga un Laura Puriņa.
Ieva sezonas vidū labprātīgi atteicās no kapteines pienākumiem, lai pakārtotu personīgo – un iepriekš negribēto – iespēju komandas labumam. Un pusfinālā atpelnīja visu ar uzviju. Pārķēra vairākas bumbas. Iemeta svarīgus metienus. Tieši pēc Ievas metiena 38. minūtē kļuva skaidrs – spēle ir uzvarēta.
Un vēl bija Laura. Spēlētāja, kura otrajā puslaikā labi nospēlēja aizsardzībā un uzņēmās uzbrukumā – 14 minūtēs sameta 14 punktus, šajā laikā iegūstot +/- rādītāju 21. Viņas garāmgājieni un izprovocētās piezīmes panāca lūzumu.
“Man šī zāle ir ļoti mīļa. Emocionālas atmiņas no senseniem laikiem. Šī spēle man bija svarīgākā, kāda Liepājas Olimpiskajā centrā bijusi. Nav brīnums, ka izlauzās emocijas,” pēc iekļūšanas finālā atzinās laimīgā kapteine, kura 2010. gadā turpat nopelnīja otro Eiropas U20 bronzas medaļu.
Gada sākums liepājniecēm izvērtās trauksmains. Vairāk nekā mēnesi nācās iztikt bez pamata saspēles vadītājas Ilzes Jākobsones. Uzbrucēja Sabīne Lipe pārrāva ceļgala priekšējās krusteniskās saites. Savainojuma dēļ vairākas spēles izlaida Ieva Vītola. Cita garā spēlētāja Linda Rubene atgriezās sev mīļajā Spānijā.
“Vairākām spēlētājām, tostarp saspēles vadītājai Sindijai Kudulei, parādījās jauni uzdevumi. Parādījās iespējas progresēt un lēnām iegūt pārliecību. Bija plāns par Ilzes un Ievas atgriešanos uz izšķirošajām spēlēm. Meitenes sakrāja spēkus pusfinālam un bija gatavas par 99%.”
RSU aizsardzēm Annai Bušai un Kristīnei Silarājai pirmajā puslaikā radās grūtības ar metienu precizitāti, taču aizsardzībā viņas darbojās labi. Paspēja atpakaļ. Pārķēra bumbas un bloķēja metienus. Taču otrajā puslaikā Liepājas kapteinei un viņas palīdzei (Ilzei Jākobsonei) palika vairāk spēka.
Atšķirībā no RSU spēlētājām, kuras trenējas no mācībām un darba brīvajā laikā, “Liepājas Papīrs” sagatavojās pamatīgāk. “Gatavojāmies pēc ierastā plāna, taču ar lielāko nopietnību. Mazāk kardio slodžu, vairāk nodarbību svaru zālē.”
Liepājas kapteine sestdienu gaidīja ar nepacietību. “Gribēju, lai ātrāk sākas spēle un varu izlādēt uzkrāto enerģiju. Izdarīt to, kas bija jāizdara. Pirmajā puslaikā nenosedzām Zani Jākobsoni-Pelsi. Otrajā pamainījām sedzēju. Izdarījām, ko treneris teica. Prieks, ka izdevās!”
Jaunu impulsu komandai devusi arī pamata saspēles vadītājas atgriešanās. “Ilžuks – malacis! Atgriezās ar saviem caurgājieniem un papildus enerģiju, kuru mums ļoti vajadzēja. Pamatuzdevums ir izpildīts, bet rītdienas spēlei gatavosimies ar tikpat lielu nopietnību.”
Laura Puriņa šobrīd spēlē savu labāko basketbolu.
