Sasniegta basketbolista karjeras virsotne?
Tā iznāk. Iepriekš bijušas balvas pagasta čempionātā, jaunatnes turnīros, bet LBL3 mēneša spēlētājs – tas ir nopietnāk. Izrādās, ka ieguldītais darbs patiešām atmaksājas.
Cik tad nācies ieguldīt?
Basketbolu sāku spēlēt tēva iespaidā. Aivars Hauks ilgi, līdz kādiem 45 gadiem spēlēja „Dartijas” komandā un bija mans galvenais motivators. Es sākumā skraidīju pa sporta zāles malu, līdz pats sāku trenēties pie Viļņa Gailuma. Jaunatnes līgā spēlēju puslīdz labi. Kad sāku studēt Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, treneris Jānis Vītols uzaicināja uz „Zemgali”. Diemžēl lielās cerības aprāva krustenisko saišu plīsums. Vispirms vienam ceļgalam, tad arī otram. Pa vidu izturēju pirmo atlases kārtu, kad „Zemgali” sāka trenēt Varis Krūmiņš, bet savainojuma dēļ nācās atgriezties amatieros. Pēdējos gadus atkal spēlēju „Dartijā”.
Kā amatieris?
Statusa ziņā esam amatieri, bet attieksme pret treniņiem un komandas mērķiem – kā profesionāļiem. Visi gribam kaut ko pierādīt – gan sev, gan novadam un mūsu labvēļiem. Komandai ir nodrošināti pietiekami labi apstākļi un kaut kas tiek gaidīts pretī. Arī paši esam noskaņoti ļoti nopietni.
„Dartija” tradicionāli bijusi starp LBL3 favorītiem, taču pēdējā laikā pirmo vietu izcīnīt nav izdevies...
Jā, sezonas laikā parasti peramies diezgan labi, bet izslēgšanas turnīrā gadījušies klupieni – 2012.gadā finālā zaudējām Vidzemes Augstskolai, 2013.gadā pusfinālā – „Limbažiem”. Pērn palikām tikai devītie, toties šogad apņēmība ir liela. Oficiāli uzdevums ir iekļūt izslēgšanas turnīrā, bet paši tēmējam uz pirmo vietu. Citādi nav vērts ieguldīt tik daudz darba komplektējot sastāvu un trenējoties.
Komandas pieteikumā ir 16 spēlētāji. Nopietna konkurence?
Jaunajiem spēlētājiem ļoti nopietna. Mēs, „vecie” pagaidām par vietu sastāvā un laukumā varam justies drošāk. Bet, ja kāds savu statusu sāks izmantot ļaunprātīgi, izlaižot treniņus, drīz vien atradīsies uz rezervistu soliņa vai pat vispār netiks pieteikumā.
Kāds ir komandas darba režīms?
Caurmērā treniņi trīsreiz nedēļā, tai skaitā divi obligāti. Plus spēles, plus katram vēl kādas spēles – Jaunatnes līgā, Iecavas vai Jelgavas čempionātā, Dubultamatieru līgā... Iznāk piecas sporta dienas nedēļā – pietiekami nopietna slodze.
Ar kādiem pienākumiem tā jāsaskaņo?
Ar darbu - strādāju SIA „Gaujas koks” par baļķu iepirkumu speciālistu – un ģimenes dzīvi. Tieši mazā dēliņa dēļ kādu treniņu gadās izlaist. Ceru, ka aug nākamais basketbolists.
Spriežot pēc pērnās rangu tabulas, „Dartijai” spēles ar stiprākajiem pretiniekiem vēl priekšā.
Piektdien braucam ciemos pie pērnā gada čempioniem salacgrīviešiem, pēc tam uzņemsim spēcīgo Carnikavas komandu. Tomēr neteikšu, ka līdz šim spēles bijušas vieglas. Manuprāt, konkurence šosezon kļuvusi asāka, jūtams, ka komandas nopietni gatavojušās un daudzi spēlētāji kļuvuši fiziski spēcīgāki. Madonas un Rēzeknes komandu atlētisms bija pārsteigums. Mūsu komandas jaunie spēlētāji šai ziņā atpaliek – treneriem ir, ko padomāt.
Kā pats esi apmierināts ar savu spēli?
Nevaru sūdzēties. Fiziski esmu labā formā, un, līdz ar pieredzi, klāt nākusi arī galva. Uz mani cer kā uz līderi un patīkami, ka varu cerības attaisnot. Arī komandai viss iet no rokas. Tā turpināsim – mērķi šosezon ir nopietni.
Guntis Keisels, basket.lv
Seko un uzzini pirmais:
