"Liepāja"/"Mogo" galvenais treneris Tamazs Pertija Virslīgas sezonas laikā izmantoja 29 futbolistus (30. futbolists, mauritānietis Alasans Diops, vienīgo reizi laukumā izgāja mačā pret "Babīti"/"Dinamo" - šī spēle tika anulēta), kas bija otrs lielākais skaits aiz citas medaļnieces "Riga". Tiesa, Liepājai šāda situācija nav nekas neparasts - iepriekšējās divās sezonās, titula sezonu (2015.) ieskaitot, "Liepājas" rindās spēlēja pa 28 futbolistiem, bet pirmajā sezonā 2014. gadā arī tika iesaistīti tieši 29 futbolisti.
Lielāko spēles laiku sakrāja pirmo sezonu Latvijā pavadījušais senegāliešu labās malas aizsargs Sedinā Keitā. Viņš nospēlēja pilnu 21 spēli un izlaida tikai trīs mačus - zīmīgi, ka visus šos trīs mačus (pret "Riga", "Mettu"/LU un "Spartaku") liepājnieki zaudēja. Otro lielāko spēles laiku sakrāja Artūrs Karašausks - viņa pamatsastāvā nebija četras reizes un arī bez viņa Liepājas komandai klājās plāni, vienreiz spēlējot neizšķirti un trīsreiz zaudējot.
Atskaitot Keitā un Karašausku, ļoti daudz izspēlējās arī Oskars Kļava, Sadī Gejs, Dmitrijs Hmizs, Valentīns Raļkevičs un Leonels Strumija, tāpat svarīgi spēlētāji bija Kristians Damians Torress, Valērijs Afanasjevs, Deniss Ivanovs, Staņislavs Lebamba, Dario Tomičs, Kristaps Grebis, Ģirts Karlsons un Raivis Andris Jurkovskis. Jāizceļ, ka Grebis uz maiņu nāca 14 spēlēs - 2017. gada Virslīgā tas bija rekords, sekoja Klāvs Bāliņš no "Spartaka" ar 12 reizēm un Kevins Kaubers no "Jelgavas" ar 10 reizēm.
"Liepāja" pēc kluba dibināšanas 2014. gadā Virslīgā piedalījās ceturto reizi un otro reizi iekļuva trijniekā. Tomēr 2017. gadā vidēji iegūtie 1.54 punkti bija tikai nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš (1.50), kad nācās palikt bez godalgām - iemesls, protams, ir ārkārtīgi līdzvērtīgais komandu sniegums pēdējā sezonā, kad vēl izteiktāk nekā citus gadus jebkurš varēja atņemt punktus jebkuram. Šo pašu iemeslu dēļ gūto vārtu (vidēji spēlē) 2017. gadā bija pat par kripatiņu mazāk nekā sezonu iepriekš, kad komanda palika ceturtajā vietā.
Rezultatīvākais komandas spēlētājs ar 10 precīziem sitieniem bija Karašausks, kurš visā turnīrā dalīja 1.-3. vietu. Sešus pievienoja "cilvēks-maiņa" Grebis (TOP10 turnīrā), četrus pievienoja pussezonu nospēlējušais Karlsons (ieskaitot "Ventspils" kreklā gūtos vārtus, viņam kopā pieci) un Hmizs, kurš trīs gadījumos bija precīzs no 11 metru soda sitiena atzīmes. Karlsona sakarā interesants fakts - viņš, spēlējot "Ventspils" kreklā, Kurzemes derbijā ieraidīja bumbu savos vārtos. Tā ka arī šādā veidā viņš (protams, nejauši) piepalīdzēja savai dzimtajai komandai, uz kuru pārcēlās sezonas gaitā.
Karašausks guva daudz individuālus un skaistus vārtus, taču nedrīkst aizmirst, ka viņa kontā arī septiņas rezultatīvas piespēles - šai ziņā viņš turnīrā ieņēma dalītu 2.-3. vietu, tikai par vienu piespēli atpaliekot no Jevgeņija Kozlova ("Spartaks"). Tādējādi Karašausks ar vārtiem vai rezultatīvu piespēli (un neskaitot dalību garākās rezultatīvās kombinācijās) kopumā piedalījās 17 no komandas 32 vārtiem jeb vairāk nekā pusē gadījumu. Vienīgi tas pats "Spartaka" Kozlovs viņam šai ziņā izrādīja nozīmīgu konkurenci:
"Kopā" - komandas kopā gūtie vārti."V+P" - futbolista gūto vārtu un rezultatīvo piespēļu summa."%" - futbolista piedalīšanās ar vārtiem vai rezultatīvu piespēli komandas gūtajos vārtos procentuāli no komandas kopumā gūtajiem vārtiem.
Sezonas sākumā "Liepājas"/"Mogo" vārtus biežāk sargāja Pāvels Doroševs, bet pēc viņa došanās uz Poliju par neapšaubāmu numur viens kļuva Raļkevičs. Valentīns 17 spēlēs sakrāja gan tikai četras sausas spēles - precīzi vienus vārtus viņš ielaida vairāk nekā pusē spēļu jeb deviņas reizes. Doroševam septiņos mačos divas sausās spēles.
"Liepāja"/"Mogo" vidēji spēlē izmantoja trešo lielāko leģionāru skaitu aiz "Ventspils" un "Spartaka", divkāršojot šo skaitu salīdzinot ar 2016. gadu. Arī absolūtā izteiksmē tādu ārzemnieku, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas spēlē, skaits Liepājā bija tiešām ievērojams - 11 (neskaitot Diopu). Tikai "Riga" viesspēlētāju bija vairāk (12). Jau tika minēts, ka Keitā bija lielākais spēles laiks komandā, bet vēl TOP10 pēc minūšu skaita liepājnieku komandā iekļuva Keitā tautietis Gejs un pārbaudītā vērtība Strumija. "Liepājas"/"Mogo" leģionāru ģeogrāfija - divi no Senegālas, Krievijas un Gruzijas, pa vienam no Argentīnas, Horvātijas, Melnkalnes, Ukrainas un Mauritānijas. Šeit paturam prātā, ka Torress nu jau kādu laiku ir Latvijas pilsonis, kamēr vietējais futbolists Artjoms Osipovs pirms kāda laika Latvijas nepilsoņa pasi nomainīja uz Krievijas pasi un Virslīgā bija leģionāra statusā.
"Liepāja"/"Mogo" ar 26.9 gadiem bija turnīra otra vecākā komanda aiz "Ventspils" (27.3 gadi), salīdzinājumā ar 2016. gadu "pieaudzējot" 1.4 gadus. Virslīgas sezonas izskaņā vismaz 30 gadus veci bija astoņi futbolisti - Doroševs (37), Grebis un Karlsons (pa 36), Afanasjevs (35), Kļava (34), Ivanovs (33), Torress (32) un Tomičs (30). Sezonas beigās tīnis bija tikai viens - Marks Kurtišs (19), kuram janvāra beigās apritēs 20. Sezonas laikā 20 apritēja Jurkovskim un Mohamedam Jalī.
Kartīšu ziņā "Liepāja"/"Mogo" bija ražīgākā turnīrā, minimāli apsteidzot "Jelgavu". Turklāt jelgavniekiem bija vairāk sarkano kartīšu, bet tieši dzelteno kartīšu ziņā liepājniekiem konkurentu būtībā nebija - 66 brīdinājumi, kamēr "Jelgavai" 61, citām vēl mazāk. Neviens no abiem sarkanās kartītes nopelnījušajiem (Torress un Osipovs) nesakrāja vairāk par divām dzeltenajām kartītēm. Šai sfērā izcilnieki bija citi - Kļavam 10 brīdinājumi, Hmizam septiņi, Karašauskam seši, Grebim pieci. Par Kļavu vairāk dzelteno kartīšu Virslīgā nesapelnīja neviens - 10 arī Aleksandram Solovjovam no RFS.
Gan 2016., gan 2017.gadā "Liepājas" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Strumija (2. un 7.), Kļava (3. un 3.), Afanasjevs (4. un 9.), Torress (5. un 8.) un Ivanovs (6. un 10.). Nedaudz pietrūka Grebim (10. un 13.).
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku (nav iekļautas divas anulētās spēles pret "Babīti"/"Dinamo"). Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.
(2012. un 2013. gadā informatīvi izmantoti "Liepājas metalurga" rādītāji)
Piezīmes:(1) Sp. – spēļu skaits(2) P. - iegūtie punkti(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti(4) Futb. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)(5) Vec. - vidējais vecums gada beigās tiem, kas kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē(9) Skatīt. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):
Mājās/viesos
Visvairāk punktu pret: "Jelgavu" (2:1, 3:0, 3:1, 0:1=9p.) un "Mettu"/LU (3:1, 0:1, 5:2, 1:0=9p.).Vismazāk punktu pret: "Spartaku" (1:3, 1:1, 1:2, 0:2=1p.).Lielākā uzvara: 2. aplī mājās 3:0 pret "Jelgavu", 3. aplī viesos 5:2 pret "Mettu"/LU.Lielākais zaudējums: 1. aplī mājās 1:3 pret "Spartaku", 2. aplī viesos 0:2 pret RFS, 4. aplī viesos 0:2 pret "Spartaku".Vidējais vārtu skaits: 1.33 iesisti, 1.04 ielaisti, 2.38 kopā (vidēji čempionātā 1.19:1.19, kopā 2.38)
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
Ja atceraties, arī citai Kurzemes komandai, "Ventspilij", tieši trešais nogrieznis bija sekmīgākais, turklāt vēl daudz izteiktāk (11:3). Liepājniekiem daudz gūto vārtu arī spēļu beigās, kā rezultātā "Liepājai"/"Mogo" visvairāk gūto vārtu otrajā puslaikā (21), par vieniem vārtiem apsteidzot čempionu "Spartaku".
Skatītāji
Lai gan jau otro gadu pēc kārtas turpinājās līdzjutēju kritums (-42% 2016. gadā, -13% 2017. gadā), "Liepāja"/"Mogo" joprojām bija pārliecinoši apmeklētākā komanda Virslīgā, tuvāko sekotāju "Riga" apsteidzot par 61%. Šeit arī jāatgādina, ka "Liepājas metalurga" pēdējos pastāvēšanas gados 2012. un 2013. gadā komanda nebija apmeklētākā Virslīgā, bet kopš "Liepājas" dibināšanas ceturto gadu pēc kārtas apmeklējums bijis augstākais Virslīgā.
Tomēr negatīvas tendences ir. 2016. gadā bija piecas spēles, kurās protokolā skatītāju skaits tika fiksēts lielāks nekā 1 000, kamēr 2017. gadā tādas bija vairs tikai divas - gada absolūtais rekords tika sasniegts 18. jūnijā Kurzemes derbijā (1:0), kad sanāca 2 084 skatītāji, savukārt 12. augustā 1 147 līdzjutēji bija liecinieki 2:0 uzvarai pār RFS. Tāpat šosezon Liepājā nereti bija grūtības ar vismaz 500 līdzjutēju sapulcēšanu - divreiz tika fiksēti tieši 500 skatītāji, vienreiz 529, bet divreiz nācās samierināties ar mazāku skaitu līdzjutēju, turklāt vienā no diviem gadījumiem spēle notika "Daugavas" lielajā stadionā. Proti, 22. oktobrī uz Kurzemes derbiju pret "Ventspili" (1:1) atnāca tikai 371 skatītājs. 450 līdzjutēji fiksēti 15. aprīlī otrajā mājas spēlē rezerves laukumā pret RFS (0:1).
LeģionāriVidēji: 5.1 leģionārs ik spēlē, 3. vieta Virslīgā (divas komandas izmantoja lielāku skaitu leģionāru).
Fair PlayVidēji: 2.96 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 1. vieta Virslīgā (turnīra rupjākā komanda). Virslīgā vidēji – 2.45 punkti.
