Liepiņš kļuva par Latvijas pirmo distanču slēpotāju, kurš skiatlonā tiek līdz finišam un pats sportists par to bija priecīgs. Distancēs laikā slēpotājs nedaudz arī baidījies, ka konkurenti viņu nenoķer, jo dzirdējis, ka viņi vairs nav tālu. «Tomēr brīvajā stilā aplis ir pieci kilometri, un arī pēc klasiskās daļas redzēju, ka var paspēt līdz finišam,» Latvijas žurnālistiem sacīja Liepiņš.
Grūtāk viņam gājis klasiskā stila distancē, jo tur vairāk iespaidojuši laika apstākļi. «Dažās vietās bija siltāks, citā aukstāks, citur trase bija ledaināka, citur mīkstāka. Tāpēc bija grūti ar slēpju turēšanos, jo šādos apstākļos ir grūti pareizi iesmērēt, lai visās vietās būtu labi. Taču man slēpes slīdēja labi,» atzina Liepiņš.
Trasē Liepiņam cīņa sanākusi ar Lietuvas slēpotāju Vitautu Stroļi, kuru izdevās apsteigt. «Pirmspēdējā aplī viņš mani panāca, bet pēc tam garajā un lielajā kalnā viņš pieplīsa un man izdevās no viņa atkal aizbēgt. Tas bija tāds mini uzdevums, apsteigt lietuvieti,» smaidīja Liepiņš.
Pašsajūta Liepiņam ar katru dienu olimpiskajās spēlēs uzlabojas un viņš cer, ka pēc šīm sacensībām tā kļūs vēl labāka. «Spēks pārējām distancēm man pietiks. Lielākās cerības lieku uz 15 kilometru klasiskā stila distanci. Tagad nedaudz jāatpūšas, tad 15 kilometri un domāju beigās arī 50 kilometrus braukšu, jo trase arī būs zināma un būšu vēl labāk aklimatizējies,» sprieda Liepiņš, sakot, ka sprintā nekoncentrēsies uz to, lai vairāk apdzītu, bet galvenais, lai pašam izdotos labs slēpojums.
Sacensībām skiatlonā viņš taktiku izstrādājis pats, bet treniņplānu pirms olimpiskajām spēlēm izstrādāja un gatavojās kopā ar Jēkabu Nākumu, kurš Sočos nav. «Protams, viņš pietrūka, jo vairāk cilvēku trasē, jo vairāk plusu, arī lielāka motivācija. Es trenējos pārsvarā viens pats, dzīvojos pa Madonu. Dažreiz trenējos kopā ar biatlonistu Ronaldu Pužuli, viņš arī no Madonas. Par iestāšanos kādā grupā neesmu domājies, iespējams, ka ar citu valstu pārstāvjiem. Iespēja nākotnē varbūt būs ar Kazahstānas sportistiem, ar tiem ir kontakti izveidojušies,» stāstīja slēpotājs.
Šosezon Liepiņam gatavojoties ir pieļautas arī daudz kļūdas, jo grūti bija sagatavoties startiem augstkalnē. «Grūti bija sagatavoties augstkalnei, tieši kā to izdarīt pareizi sadalīt slodzes. Šosezon daudz augstkalnē gatavojos, bet iepriekš tas nebija iespējams, tāpēc pieļāvu kļūdas, jo nebija pieredzes. Gribējās kā labāk, bet...,» atzina Liepiņš, izsakot cerības, ka nākamajās disciplīnās rezultāti uzlabosies.
Viņš norādīja, ka vairāk jāstrādā pie garajiem kāpumiem. «Te pēdējais kāpums ir 1,5 kilometri, bet mums Latvijā tādu nevar atrast. Tas nozīmē, ka jābrauc uz citām valstīm,» piebilda Liepiņš, sakot, ka šī ir viena no sarežģītākajām trasēm, kurā ātrums var sasniegt līdz pat 80 kilometriem stundā. «Nekur citur tā nav bijis. Trasē augstuma starpība ir 90 metri un tas arī ir ļoti daudz».
Jau ziņots, ka Liepiņš apsteidza vienu konkurentu, bet vēl viens slēpotājs finišu nesasniedza, jo tika apdzīts par apli. No olimpiskā čempiona šveicieša Dario Koloņjas Liepiņš atpalika 11 minūtes un 44,7 sekundes.
