Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš ir līdz 2018.gadam, pašlaik LHF valde nedarbojas pilnā sastāvā, tāpēc viens no darba kongresa punktiem ir LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.
Uzrunā kongresā Lipmans atzīmē Latvijas panākumus hokejā un arīdzan piemin «Liepājas metalurga» bankrotu.
Saistītie raksti«Esmu audzināts tā, ka man pēc sevis jāatstāj kaut kas labs. Kopš 2008.gada federācijā esmu ieguldījis vairāk nekā divus miljonus, es nekad neskaitu naudu. Protams, vienmēr var izdarīt labāk, un mēs to cenšamies darīt. Neviens nestrādā bez kļūdām, vienmēr gribas, lai būtu labāk, bet es ar savu rezultātu parādu, kas ir hokejs,» uzsvēra Lipmans.
Paredzams, ka uz prezidenta amatu bez Lipmana pretendēs arī Viesturs Koziols, kurš Lipmanu centās gāzt jau 2004.gadā.
«Ja manā vietā būs cilvēks, kuram uzticos, kam ir nauda, ar lielu prieku aizietu prom, jo man ir bizness un daudz kas cits, ko darīt. Neesmu kā Guntis Indriksons, kurš federācijā ierodas 1-2 reizes mēnesī. Koziols nenoveda četrus projektus līdz galam, viņu no Rīgas «Dinamo» izdzina ārā. Tāpat «Dinamo» aicina mani nerīkot jaunu hokeja čempionātu, jo tad viņiem rastos konkurence ar vēl vienu halli,» atklāja Lipmans.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs pauda vēlmi, lai hokeja saime ir vienota.
«Neskatoties uz to, kas uzvarēs vēlēšanās, - saglabājiet uzticību hokejam, jo tikai tā izdosies panākt, lai sporta veids attīstās. Hokejs Latvijā ir viens no tiem sporta veidiem, ar ko varam pamatoti lepoties, jo tam ir lieli panākumi,» vēlēja Severs.
Lipmans ir LHF prezidents kopš 1998.gada. Viņa pašreizējais pilnvaru termiņš beigsies 2018.gada 12.septembrī.
Atbalstu gaidāmajās vēlēšanās pašreizējam LHF prezidentam Lipmanam izteicis Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš pat nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Tiesa, tas neko neietekmē, jo prezidentu ievēlēs LHF biedri.
