Pēdējos gados pieminētas dažādas iespējas, kā varētu pilnveidot sporta nozares pārvaldību valsts mērogā, jo LOK ar līdzšinējo sadarbību IZM līmenī nav apmierināta. Laika gaitā izteiktajos priekšlikumos dzirdēti ierosinājumi nodot sportu citai ministrijai, piemēram Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības vai Kultūras ministrijai, kā arī izveidot atsevišķu sporta ministriju vai neatkarīgu ārpus ministrijām esošu Valsts sporta biroju premjera padotībā.
«Saprotams, ka tik radikālas pārmaiņas kā kādas jaunas valsts pārvaldes iestādes vai ministrijas veidošana vai nozares pakļautības maiņa iespējama vienīgi jaunas valdības veidošanas laikā, kad top koalīcijas un koalīciju līgumi par atsevišķu nozaru vai ministriju nodošanu vienas, otras vai trešās koalīcijas partijas pārraudzībā,» pauda Vrubļevskis. «Atbilstoši Sporta likumam un citiem normatīvajiem aktiem ar sportu Latvijā nodarbojas vairākas ministrijas - IZM ar sportu kā vispārējās izglītības priekšmetu, Labklājības ministrija ar invalīdu sportu, Veselības ministrija ar veselību veicinošu jeb tautas sportu, Aizsardzības ministrija ar karavīru sportu un Iekšlietu ministrija ar policistu sportu. Pašreizējā situācija, ka par sporta nozari valstī formāli atbildīga ir IZM, nenodrošina visas Latvijas sporta nozares organizāciju, attīstību un pārvaldību visu ministriju griezumā. IZM Sporta departaments nemaz formāli nevar pieprasīt informāciju vai dot rīkojumus citas ministrijas atbildīgajiem departamentiem vai amatpersonām.»
«Tādēļ priekšlikums par atsevišķas sporta nozares valsts pārvaldes iestādes nepieciešamību ir diezgan loģisks un sporta sabiedrībā atbalstīts,» uzsver LOK prezidents.
«Var diskutēt par šādas iestādes statusu valsts pārvaldes iestāžu hierarhijā, bet šajā gadījumā, ja kaut kas var tikt mainīts pēc būtības, par pieņemamāko varētu uzskatīt priekšlikumu izveidot Valsts sporta biroju, kas būtu Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts sportu vadošā tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums,» pauž Vrubļevskis. «Šāda priekšlikuma izteikšana ir pamatota arī ar pēdējos gados ieviesto un sporta sabiedrības atbalstīto pozitīvo pieredzi, ka Ministru prezidents ir arī Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs - šāds Valsts sporta birojs vienlaicīgi pildītu arī Nacionālās sporta padomes sekretariāta funkcijas. Ministru prezidenta tieša piedalīšanās sporta politikas veidošanas un realizācijas procesā vismaz pēdējos trīs gadus bijusi nozarei labvēlīga un sporta attīstību veicinoša.»
«Protams, neizslēdzu, ka arī pēc šo ierosinājumu izteikšanas nekas nemainīsies un sports paliks IZM pakļautībā, bet savu priekšlikumu izteikt un pamatot drīkstam un varam. Galvenais, vai varam pierādīt, kas un kāpēc tad būs labāk sporta nozarei,» piebilst LOK prezidents.
Kā ziņots, 2014.gadā LOK finanšu līdzekļus turpinās izmantot savām darba prioritātēm. Kā galvenās minamas olimpisko spēļu sagatavošanās programmas startiem Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Ķīnā, pirmajās Eiropas spēlēs Azerbaidžānas pilsētā Baku 2015.gadā un vasaras olimpiskajās spēlēs Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro 2016.gadā. Tāpat turpināsies darbs pie pārceltās Latvijas trešās ziemas olimpiādes Siguldā un Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes Ērgļos organizēšanas.
