Starptautiskās federācijas atzīto LSKA ilgus gadus vadīja Aivars Ritenieks. Paralēli funkcionēja starptautiskās federācijas neatzītā Latvijas Svarcelšanas federācija (LSF), kuras paspārnē Ventspilī darbojas arī Eduarda Andruškēviča un Viktora Šcerbatiha trenētie mūsu labākie svarcēlāji Artūrs Plēsnieks, Rebeka Koha un Ritvars Suharevs.
LSKA un LSF starpā bija dziļas domstarpības. Šcerbatiha ievēlēšana LSKA prezidenta amatā varētu nozīmēt abu svarcelšanas organizāciju konflikta beigas. Tiesa, prezidenta vēlēšanās Šcerbatihs uzvarēja ar minimālu balsu pārsvaru.
Viktors Ščerbatihs: "Svarcelšanas saime bija sadalīta kopš 2009. gada. Nupat kopsapulcē ievēlējām jauno prezidentu. Valdes locekļi tagad ir mazliet savādāki: palika tie, kuri tiešām kaut ko darīs svarcelšana labā. Izmaiņas būs tādas, ka cilvēki bišķiņ vairāk strādās. Ļoti daudz runāšu ar cilvēkiem, turklāt palīdzēšu ne tikai morāli, bet arī ar finansējumu, jo mums ir diezgan labi sportisti, kuri palīdz federācijai nopelnīt. Ja bērnam nav ko ēst, tad viņš negrib trenēties. Arī treneriem algas ir ļoti maziņas. No savas puses mēģināšu runāt ar olimpisko komiteju un federāciju padomi, lai dabūtu lielāku finansējumu treneriem. Nezinu, vai tas viss izdosies jau šogad, bet ir doma to darīt. Negribu nevienu lamāt, bet līdz šim LSKA vienkārši eksistēja, tāpēc biju ļoti dusmīgs uz šo organizāciju. Mēs gribam, lai svarcelšana attīstītos ne tikai Ventspilī, Dobelē un Daugavpilī. Vajag vest sportistus un rādīt maziem bērniem un visiem, lai redz, ka svarcelšana ir skaists sporta veids."
Izmantotie resursi:fakti.lv
