Par vienu no iemesliem, lai tieši Luīze Biļinska tiktu atzīta par janvāra labāko spēlētāju, kļuva «RSU» šā gada pirmais mačs.
«Gada pirmā spēle bija kā papildu stimuls uzvarai. Viss izdevās gan komandai, gan arī man pašai. «RSU» uzvarēja ar 6:4, bet manā rēķinā trīs vārti,» atceras šomēnes 19. dzimšanas dienu nosvinējusī Luīze Biļinska. «Florbolā jau nav viss tik vienkārši, jo ir spēles, kad nu nekādi neizdodas gūt vārtus, bet citreiz atkal veiksme kļūst par sabiedroto. Protams, trīs vārti mačā ar sīvāko konkurenti «Rubeni» ir panākums.»
Daudz nozīmīgāks pārbaudījums Biļinsku un viņas pārstāvēto Latvijas izlasi gaidīja janvāra un februāra mijā Valmierā notikušajā 2013. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, kurā mūsu komanda izcīnīja piecas uzvaras piecās spēlēs.
«Lai arī Latvijas izlases rindās bija daudz «RSU» florbolistu un īpaši saspēlēties nebija nepieciešams, oficiālā kvalifikācijas turnīra atbildības slogs tomēr atstāja ietekmi uz sniegumu. Valmieras olimpiskajā centrā mūsu spēles vēroja daudz skatītāju, šādi palielinot šo maču nozīmi. Katru spēli gaidījām ar lielu nepacietību. Prieks, ka pirmo pārbaudījumu pret Slovākijas izlasi, kas pēcāk kļuva par turnīra lielāko atklājumu, mums izdevās vairāk vai mazāk sekmīgi aizvadīt un uzvarēt,» komentē Luīze, kura kļuva par izlases otro rezultatīvāko, kā arī turnīra trešo rezultatīvāko spēlētāju. Piecos mačos viņa guva deviņus rezultativitātes punktus.
2011. gada pasaules čempionātā Šveicē Latvijas izlase izcīnīja septīto vietu, kas bija vienu pozīciju zemāk nekā 2009. gadā.
«Svarīgākais, ka salīdzinoši īsā laikā izlase kļuva par lielisku kolektīvu, kurā nav nekādas dalīšanās pēc klubu principa. Cīņasspars un saliedētība laukumā bieži kompensē kādas pieļautās kļūdas. Līdz decembrim, kad brauksim uz pasaules čempionātu Čehijā, gan vēl ir daudz darāmā, lai valstsvienība būtu gatava cīņai ar elites izlasēm. Ja uzvarai kvalifikācijas turnīrā pietika arī ar mūsu komandas labu spēli, tad Čehijā būs nepieciešams parādīt maksimumu. Tam jāgatavojas ne tikai pašām spēlētājām, bet arī treneriem, lai Latvijas izlase būtu gatava cīņai ar katru konkrētu sāncensi, nepieciešamības gadījumā mainot spēles taktiku,» svarīgāko darbu jomu ieskicē Biļinska.
Līdz ar to, ka Latvijas valstsvienībai bija jāpiedalās kvalifikācijas turnīrā, tad šī sezona izvērtusies daudz bagātāka ar starptautiskām spēlēm. Atgādināsim, ka pagājušā gada oktobrī «RSU» startēja Čempionu kausā, piedzīvojot divus zaudējumus ar 1:11 – gan no nākamajām trofejas ieguvējām Zviedrijas «IKSU», gan no Čehijas «Herbadent». Spēlē ar čehietēm vienīgos vārtus guva tieši Biļinska.
«Čempionu kauss noteikti nav tas turnīrs, kuru par katru cenu vajadzētu aizmirst. Šāda līmeņa spēles ir kā eksāmens, kurā var uzskatāmi redzēt savus trūkumus kādā no florbola sastāvdaļām. Latvijas čempionāta mačā vari savākt kaut vai desmit rezultativitātes punktus, taču īstā varēšana jau redzama cīņā, piemēram, ar Zviedrijas čempionēm. Komandai nav obligāti izcīnīt uzvaras, lai tiktu pamanīta kāda no spēlētājām. Iespējams, ka tieši šis turnīrs būs par iemeslu pavērsienam manā florbolistes karjerā, jo bija piedāvājumi pēc vidusskolas absolvēšanas turpināt mācības un florbola spēlēšanu ne tikai Zviedrijā, bet arī Somijā vai Šveicē,» atklāj Luīze.
Šā gada Latvijas čempionvienībai rudenī nāksies startē «EuroFloorball» kausa izcīņā, cīnoties par vienīgo ceļazīmi uz 2014. gada Čempionu kausu.
«Atceros, ka 2011. gada rudenī uz «EuroFloorball» kausu braucām ar pārliecību par saviem spēkiem un gatavību izcīnīt pirmo vietu. Nav šaubu, ka arī tā pieredze pret nezināmiem klubiem un spēlētājiem «RSU» kopumā bija ļoti noderīga. Skaidrs, ka daudz vairāk vēlētos vēlreiz atgriezties Čempionu kausa turnīrā,» uzsver «RSU» florboliste.
Ja pagājušajā sezonā Biļinskai izdevās apvienot spēlēšanu virslīgā «RSU» rindās un «Rubenes» pārstāvēšanu jaunatnes čempionātā, tad pašreiz Luīze līdzās Latvijas čempionvienībai startē MU18 mačos «FS Masters/Blindsave» rindās.
«Kādu laiku mēģināju spēlēt gan Rīgas klubā, gan Valmieras jaunatnes komandā, taču ceļā patērētais laiks bija pārāk milzīgs,» konstatē Luīze. «Tagad esmu pārvākusies uz Jelgavu, bet spēlēju tikai Rīgas vienībās. Trīs reizes nedēļā braukāju uz Rīgu uz treniņiem, kā arī vēl papildus uz mačiem. Jaunatnes komandā iesaistījos pēc tās trenera Anda Blinda uzaicinājuma palīdzēt FS «Masters» jaunajām spēlētājām. Tā kā Latvijas čempionāta virslīgā kalendārs nav ļoti saspringts, tad kāpēc gan sava prieka pēc neuzspēlēt arī jaunatnes komandā?»
Latvijas čempionāta virslīgā «RSU» jau nodrošinājusi pirmo vietu regulārajā sezonā un pusfinālā visdrīzāk tiksies ar «Ķekavas Bulldogs». Otro pāri cīņai par vietu finālā veidos «Rubene» un «Ķekava».
«Regulārā čempionāta laikā sāncenses iepazītas tik labi, ka, iespējams, varētu pat nosaukt sporta apavus, ar kurām katra no viņām spēlē. Noteikti mēģināsim izvairīties no jebkādiem pārsteigumiem, jo pagājušās sezonas finālā jau pamanījāmies «Rubenei» zaudēt vienu maču,» izšķirošos notikumus prognozē Biļinska, kura pašreiz ir virslīgas trešā rezultatīvākā spēlētāja. Viņas rēķinā 32 rezultativitātes punkti 13 spēlēs.
«RSU» sezonas turpinājumā sestdien, 23. februārī viesos spēlēs ar «Ķekavas Bulldogs».
AVEX balvas ieguvēji 2012./2013.g. sezonā
|
MĒNESIS |
SIEVIEŠU VIRSLĪGA |
VĪRIEŠU VIRSLĪGA |
|
Septembris |
Līga Vancāne (Ķekavas Bulldogs) |
Gvido Lauga (SK Pārgauja) |
|
Oktobris |
Elīna Drēziņa (FK Ķekava) |
Mikus Valpēters (Lielvārde) |
|
Novembris |
Liāna Aldiņa (RSU) |
Gints Klēģers (Ķekava) |
|
Decembris |
Elīza Elizabete Bērziņa (Ķekava) |
Artūrs Jurševskis (Lekrings) |
|
Janvāris |
Luīze Biļinska (RSU) |
Toms Bitmanis (Talsi/Triobet) |
AVEX (Tavs Audio-Video Experts)
