Edgars pēdējos gadus Līgo svin kopā ar draugiem un kompānija praktiski ir nemainīga. Šogad plāns ir Līgot pie viņa mājās, kuras atrodas Rīgas apkaimē.
«Manas attiecības ar Līgo ir diplomātiskas. Parasti svētkus svinu svaigā gaisā, pāris reizes esmu Jāņos bijis arī ārzemēs, bet to nevar saukt par nejaušību, tā bijusi apzināta rīcība. Nevaru teikt, ka Jāņus uztveru kā lielu piedzīvojumu, drīzāk pretēji - speciāli tiem negatavojos un, lai sanāktu kopā vai atpūstos, Līgo nav nepieciešami. Uz šiem svētkiem akcentu nelieku,» stāsta Edgars.
Svētkos tradīciju viņam neesot, ģimenē nav Jānis un Līga, bet katros svētkos tiek spēlētas sporta spēles. «Neesam pasīvie svinētāji, katru gadu sportojam, esam arī ar laivām braukuši, bet ātri no tām izkāpuši ārā. Laikam nav vairs tas vecums, kad gribas visur skriet, tagad Līgošana ir mierīgāka. Mani vecāki mīl kultūras pasākumus (smejas), es neesmu šajā kategorijā. Teikšu tā - nemeklēju īpašu iemeslu svinēt, bet tas nenozīmē, ka šos svētkus nievāju,» atzīst hokejists.
Par tradicionālo Jāņu dzērienu - alu - Edgaram savs stāsts. Viņš ar alkoholu ir uz «Jūs», bet nav tā, ka nevarētu iedzert. «Neesmu alus cienītājs, man vispār alkohols neiet pie sirds, bet ja vajag, varu iedzert. Parasti arī esmu šādos pasākumos šoferis, bet tas nav piespiedu kārtā.»
«Latvijas iedzīvotājiem Jaņos varu teikt tā: «Lēnāk pār tiltu, bet principā katrs pats jau zina, kā svinēt.» Man pašam daudz tuvāki svētki ir ziemas saulgrieži, mana iznākšana uz skatuves ir Ziemassvētkos,» smejoties saka vārtsargs.
Tweet
