2,08 sekunžu pārsvars pār tuvāko sekotāju vācieti Franku Rommelu neatstāj citu iespēju, kā vien jautāt čempionam - vai tiešām esi supermens? «Dotajā momentā tas nav svarīgākais - 2,08 vai 1,80 sekundes. Galvenais bija aizvadīt sakarīgu pēdējo braucienu un izcīnīt pirmo vietu,» uzsver Martins.
«Ņemot vērā, ka treniņos diez ko labi neveicās, tagad ir gandarījums, jo nācās palauzīt galvu un izprātot, kā rīkoties pareizāk,» secina divkārtējais pasaules čempions. «Kāja sāpēja, bet, kad esi kārtīgi iesildījies un skrien, tad jau sāpes īsti nejūti. Arī nekādus pretsāpju līdzekļus nolēmām neizmantot, iztikām ar sildošajām smērēm.»
«Pagājušajā sezonā manas uzvaras bija negaidītas un situācija bija citādāka. Šosezon gan pats, gan citi no manis vairāk prasīja,» pēdējo divu gadu dominanci pasaules skeletonā salīdzina Dukurs.
Martins otrās vietas ieguvēju apsteidza par 2,08 sekundēm, bet brālim Tomasam līdz medaļai pietrūka tikai 0,25 sekundes. Vai negribētos brālim aizdot kādu desmitdaļu? «Tieši par to iedomājos. Cik labi būtu, ja šādi varētu «lieko» pārsvaru atdot Tomasam. Grozies kā gribi, bet kamanas viņam pagalam neslīdēja un kaut kas būs jāmaina.»
Skeletona sezona ir beigusies un Martins ir gatavs doties pelnītā atpūtā - jau iepriekš ieplānotā ceļojumā pa ASV. «Aizbraukšu uz Vašingtonu un Ņujorku. Kad uzzināju, ka šeit notiks pasaules čempionāts, nolēmu, ka pie vienām sāpēm jāizmanto arī iespēja apskatīt Ameriku,» piebilst Dukurs.
Tweet
