«Vienā braucienā atvinnēt 0,43 sekundes laikam nebija gadījies, taču šī ir gara trase. Jā, beigās nedaudz pietrūka un varētu teikt, ka trase bija par īsu, taču es uz to skatos citādāk – sacensības sastāv no četriem braucieniem, tādēļ uzvar tas, kurš nobrauc stabilāk,» norāda Martins.
«Trešajā braucienā jau trases vidusdaļā sākās problēmas, pēc kurām viss sāka brukt kā kāršu namiņš. Redzamā kļūda bija tikai sekas, bet cēlonis bija otrā virāža pēc «zirga pakava»,» skaidro Dukurs.
«Startu skriet nebija bailīgi, taču mocījos ar to, ka pirms pirmās mazās virāžas kamanas jāieliek šķērsām, taču es ieliku par daudz, tādēļ nodzēsu izejas ātrumu un nedabūju noķert Tretjakovu, jo parasti izejas ātrums man ir lielāks nekā viņam,» stāsta pasaules vicečempions.
«Taču liels prieks ir par to, ka ar tehniku viss bija kārtībā un viss bija manās rokās, taču šī nebija mana diena. Otra lieta – vakar varbūt vajadzēja izvēlēties citu starta numuru un slidas,» piebilst Martins.
Bet varbūt vaina slēpās nevis Dukura, bet Tretjakova slidās? «Nevēlos skatīties tajā virzienā, jo pietiekami daudz kļūdu bija man pašam. Vairāk jākoncentrējas uz saviem braucieniem nevis jādomā par to, vai citi šmaucās. Tam domāta tehniskā komisija,» uzsver skeletonists.
