Resursi
- Malnačs kļuvis par Latvijas futbola virslīgas izpilddirektoru
- Ja nemaldos, piecus gadus pavadījāt Anglijā, strādājot «Blackpool» futbola klubā, pildot tur direktora pienākumus. Kādi ceļi jūs atveda atpakaļ uz dzimteni?
Mums attiecības ar otrajiem akcionāriem ir iegājušas jaunā stadijā, līdz ar to Anglijā vairs nepavadu tik daudz laika. Ir daudz brīva laika, un sāc domāt, ko vēl varētu darīt - kaut ko jaunu. Izlasīju avīzē, ka sāk veidot «Latvijas Futbola virslīgas» biedrību. Vadītājs tam ir Ainārs Tamisārs. Esmu par viņu augstās domās, viņš ir ievedis jaunas vēsmas Latvijas futbolā. Tā es pieteicos šim konkursam, un loģiski, ka mani izvēlējās. Tā nu es šeit esmu.
- Līdz jūsu jaunajam amatam mēs vēl nonāksim. Gribēju vēl paturpināt tēmu par «Blackpool». Jūs vēl saista kādas darba attiecības ar šo klubu?
Es joprojām esmu direktors, [Valērijs] Belokoņa kungs ir prezidents, viņš arī akcionārs. Mēs sazvanāmies, sarakstāmies ar e-pastiem, reizi mēnesī braucam uz valdes sēdēm. Mēs joprojām tur esam - sekojam, kā klājas komandai, - iet labi. Esam tuvu «play off». Vēl palikušas sešas spēles, un, kas ir pozitīvi, - viņas visas ir pret vidusmēra komandām, kurām nedraud ne iekļūšana sešiniekā, ne izkrišana. Līdz ar to tās varētu vairs neplēsties kā sezonas sākumā. Domāju, ka mums ir diezgan labas izredzes iekļūt labāko sešiniekā un tad jau tālāk kā laimes spēlē - viss kas var notikt.
Tāpat sekoju līdzi, kā klājas «Reading» (komanda, kurā spēlē Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, - G.K.).
- Klubā sākāt strādāt, kad komanda spēlēja pēc spēka trešajā līgā. Pagājušajā sezonā «Blackpool» iekļuva premjerlīgā - izjutāt šo gaisotni. Pastāstiet, kā ir strādāt klubā, kas spēlē vienā no spēcīgākajiem nacionālajiem čempionātiem pasaulē?
Lai cik tas paradoksāli būtu, nemaz tik milzīga starpība nav. Tā kā es vairāk biju atbildīgs par finansēm, tad mainījās tikai summu apmēri. Protams, auga prasības pret stadionu, kur jābūt vismaz 10 vietām, kur var izvietot kameras. Nācās pārbūvēt stadionu, lai atbilstu visām prasībām, bet tā starpība nav tik liela. Ir lielāka ažiotāža un tamlīdzīgas lietas, bet darba ziņā būtiskas izmaiņas nebija. Mēs bijām ar vismazāko budžetu, kāds vispār bijis premjerlīgas vēsturē. Spēlējām interesantu, uzbrūkošu futbolu, ar daudziem gūtiem un zaudētiem vārtiem. Tāpēc mūs Anglijā iesauca par jebkura futbola līdzjutēja otru mīļāko komandu. Diemžēl pēdējā spēļu dienā mēs izlidojām no premjerlīgas. Spēlējām «Old Trafford» pret Mančestras «United» un tajā mačā bijām pat vadībā 2:1, bet nepaveicās - tāds ir futbols.
Belokoņa frāze ir kļuvusi leģendāra. Kad viņš atnāca uz panīkušo stadionu, kubiņu un pateica, ka mēs pēc pieciem gadiem spēlēsim premjerlīgā, - neviens neticēja. Mēs šo plānu izpildījām četros gados. Belokoņa «five-year plan» (piecu gadu plāns, - lat.) Anglijas futbolā ir kā pasaka.
- Pavisam nesen sākāt darbu jaunizveidotā biedrībā «Latvijas Futbola virslīga». Esat organizācijas izpilddirektors. Teicāt jau, ka bija konkurss, piedalījāties un te nu esat. Kā līdz tam nonācāt?
Mani izvēlējās (smejas). Aizgāju uz interviju, viņi mani izvēlējās, un tā sākām strādāt. Mums ir maza, forša komanda - Ainārs Tamisārs, Uģis Bisenieks, Futbola federācijas pārstāvis Maksims Raspopovs. Tikko pieņēmām darbā komunikāciju vadītāju Kārli Dārznieku. Esam nostrādājuši trīs nedēļas, un esam veikuši jau zināmus uzlabojumus, salīdzinot ar gadu atpakaļ. Īsā laikā ar ļoti maziem resursiem spējām izdot pirmssezonas brošūru, uztaisīt mājas lapu. Protams, tur var piesieties, ka nav «Hi Tech», bet mēs to paveicām ātri un par mazām izmaksām. Kuriem interesē Latvijas futbols, tur visu var atrast - spēļu kalendāri, spēlētāji utt. Dzīvajā translēsim spēles. Man liekas, ka tas ir daudz. Pluss ir radīta patīkama ažiotāža, kaut vai tāpēc, ka cilvēks no premjerlīgas ir ar mieru nolaisties uz šejieni. Tas palielināja interesi par turnīru.
Neskatoties uz šaušalīgiem laika apstākļiem, pats biju uz divām pirmās kārtas spēlēm, tās bija pietiekoši interesantas. Mana pārliecība paliek nemainīga - Latvijā futbols ir pietiekami augstā līmenī, salīdzinot ar Angliju, otrā, trešā līga. Uz šīm spēlēm nāk ap 10 - 20 tūkstoši skatītāju. Protams, mums nav tāda infrastruktūra. To nevar uzreiz uzlabot, bet mēs ejam uz to.
- Anglijā futbols ir kā otra reliģija. Lietuvā līdzīgi ir ar basketbolu. Savukārt Latvijā futbolu vismaz vietējā čempionāta līmenī apmeklē salīdzinoši šaurs skatītāju loks. Tātad biedrība nodarbosies ar PR aktivitātēm - rūpēsies par futbola prestižu un cels tā popularitāti.
Tieši tā. Ja mēs abstrahējamies no vides, masu medijiem, no ažiotāžas un skatāmies spēli uz laukuma, tas ir pietiekoši augsts līmenis.
- Apzināties, ka jūsu darba taustāmam rezultātam būs nepieciešams ļoti daudz laika?
Jā, protams. Nedaudz baidos no tā, ka būs daudz nepacietīgu cilvēku. Pieļauju, ka manā darbā radīsies kaut kādi ienaidnieki, kur mēģinās noņemt mani no trases. Viss ir iespējams. Saprotu, protams, ka jebkuras problēmas, kas ir ielaistas gadu gadiem, viņas ilgstošā laikā ir risināmas. Man liekas, ka esam labi sākuši, ir entuziasms, pirmie rezultāti. Pagaidām neko daudz vairāk negaidīju.
Agrāk attiecība starp klubiem un federāciju bija tāda: klubi federācijai deva naudu un bija nostādīti labo pozīcijā. Tai pašā laikā federācija viņus varēja lamāt. Tagad ir klubu apvienota organizācija un paši esam atbildīgi. Mēģinām izdomāt, kā lai klubiem un turnīram būtu pēc iespējas labāk. Ir pagājis mēnesis, un es redzu, ka klubi savstarpēji palikuši draudzīgāki. Esam ģimene - 10 klubi, kas Latvijas sabiedrībai piedāvā produktu. Uz laukuma esam pretinieki, bet kabinetos draugi, jo mūs visus vieno kopīgs mērķis.
- Ko no savas pieredzes, strādādams Anglijā, varat likt lietā savā jaunajā amatā?
Gribu izmainīt mentalitāti - mainīt domāšanu. Esam organizācija, kas Latvijai dod produktu. Mums kopīgi ir jāapspriežas, ko varam uzlabot, nevis gaidīt un gānīt Futbola federāciju un savā starpā kašķēties.
- Apmeklēju virslīgas jaunpienācēju FS METTA/Latvijas Universitātes un FB Gulbenes pirmās kārtas spēli. Pēc mača speciāli apskatīju jūsu mājas lapu www.futbolavirsliga.lv, un bija patīkami vērot, ka bija ievietots spēles rezultāts, protokols, veiktas izmaiņas turnīra tabulā. Iepriekš LFF interneta vietnē brīvdienās ļoti bieži bija vērojams klusums, ja tā var teikt.
Mēs strādājam kopīgi ar Latvijas Futbola federāciju, un mans pirmais priekšstats ir diezgan labs. Varbūt arī mūsu atnākšana ir viņus iedvesmojusi. Viņi jau pirms vairākiem gadiem iepirka speciālu IT programmu FMS. Spēles laikā ceturtais tiesnesis ievada nepieciešamo informāciju un tā momentā nonāk LFF mājas lapā un mūsu mājas lapā. Arī šīs ir patīkamas pārmaiņas. Mēs pa maziem solīšiem virzāmies pareizajā virzienā.
- Kāda ir jūsu vīzija attiecībā uz Latvijas virslīgu, ko vēlaties paveikt šai sezonā un, piemēram, nākamajos trīs gados?
Gribētos piesaistīt vairāk sponsoru, kas varētu palīdzēt klubiem attīstīties. Lielajiem klubiem tas neko būtiski neizšķirtu, bet mazākajiem tas būtu atbalsts. Ar ģenerālsponsora piesaisti varētu vairāk investēt līgas attīstībā. Pašlaik mums budžets ir 10 tūkstoši latu, tajā skaitā algas. Ar to pagaidām neko sevišķu uzsākt nevar.
- No kurienes jums nāk finansējums?
Reklāma Klubi mums maksā dalības maksu. Agrāk tas aizgāja Futbola federācijai. Vēl mums nāk leģionāru nauda un disciplinārsoda naudas.
- Cik nopratu, jūs esat arī līgas ģenerālsponsora meklējumos.
Jā. Meklējam caur maniem Anglijas kontaktiem - lielos zīmolus. Ir arī uzņēmumi Latvijā. Runāju ar vienu banku. Viņi pagaidām nekādus solījumus nedeva, jo šim gadam ir nauda sadalīta. Futbolam varbūt pašlaik nav tik labs tēls, kā mēs gribētu, bet viņi saka, ka redz pozitīvas pārmaiņas - veči, strādājiet! Norunājām augustā - septembrī satikties un parunāt par nākamo sezonu.
Šīs sezonas laikā gribu sameklēt sponsoru uz nākamo gadu.
- Varat atklāt, ar ko runājāt?
Nē, tas nebūtu solīdi. Esmu ticies un runājis, viņi man prasījuši atsūtīt detalizētāku informāciju. Tiklīdz būs zināms, tad arī būs. Piektdien es runāšu ar vienu zviedru kompāniju par spēļu translēšanu. Man nav informācijas, vai pagājušajā gadā kāds mēģināja pārdot translāciju tiesības vai ne. Tas ir līgas produkts, kuru var mēģināt pārdot. Kur viņi pēc tam tālāk pārdod, tas mūsu īsti neinteresē - galvenais, lai maksā. Lai var klubiem kaut kādu naudu piešķirt.
- Manuprāt, esat īstajā vietā. Novēlēšu jums pacietību, veiksmi darbā. Ko vēl?
Paldies! Ar to jau pietiks.
