Pirms pagājušās sezonas Maskalāns pielika punktu savai karjerai, bet pašlaik strādā Valmieras policijā un mācās Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē.
«Vai nepietrūkst bobsleja? Īpaši neesmu par to domājis. Protams, mana ikdiena ir mainījusies, jo nav vairs katru dienu jādodas uz treniņiem. Varbūt kādreiz iedomājos, ka varētu braukt kopā ar vecajiem čaļiem, taču visu mūžu jau ar bobsleju nenodarbosies,» norāda Edgars.
«Brīvajā laikā uzspēlēju hokeju. Ne nu gluži Rīgas «Dinamo», bet Vidzemes čempionātā. Bobslejista karjeras laikā nevēlējos lieki riskēt, jo traumas tāpat netrūka. Taču hokejs man ir sirdslieta kopš bērnības, tādēļ tagad ar lielu aizrautību cīnos katrā mačā.»
Maskalāns nenoliedz, ka pēc sportista karjeras beigām bijusi doma palikt bobslejā, taču pirmsolimpiskajā sezonā nekādas pārmaiņas parasti nenotiek. «Redzēsim, kā būs nākotnē. Nekad nesaki nekad.»
«Protams, sekoju līdzi un pārdzīvoju par mūsu puišiem pagājušajā sezonā, turēju īkšķus. Ar dažiem bijušajiem cīņu biedriem ik pa laikam sazvanījos, bet kādam vēl devu arī padomu.»
«Ja paskatāmies, kā čaļi ir trenējušies, ar kādu azartu šovasar strādāts, tad, manuprāt, medaļām Soču olimpiskajās spēlēs ir jābūt,» uzskata Maskalāns. «Domāju, ka Olimpiādē trase būs ātrāka nekā pagājušajā sezonā Pasaules kausa posmā. Pirms pusotra gads vēl pats tur piedalījos testos un trasi veicām par sekundi ātrāk. Starts mūsējiem ir labs - ar to izdosies iegūt handikapu. Ja nekļūdīsies atslēgas vietās, tad būs labi.»
