Kad mēs sakām frāzi “Eiropas futbola čempionāts” vai “Pasaules hokeja čempionāts” tad vairumam uzreiz ir skaidrs, ka runa ir par vīriešu sportu. Sieviešu komandu sacensībām gan sabiedrībā, gan arī plašsaziņas līdzekļos tiek pievērsta krietni mazāka uzmanība. To apliecina arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta veiktais pētījums, kas izgaismo sen zināmo stereotipu, ka sports galvenokārt tiek uzskatīts par vīriešu jomu.
Tas atspoguļojas arī medijos. Lietuvas Olimpiskās komitejas pasūtītais pētījums liecina, ka kopumā šīs valsts plašsaziņas līdzekļos par vīriešu sportu runā 77% gadījumu. Televīzijā vīriešu sportam tiek veltīta vēl lielāka uzmanība – proti gandrīz 97% no sportam paredzētā raidlaika.
“Mūsu komanda iedeva portālam “Delfi” informāciju par savu spēli. Viņi to ievietoja, bet jau pēc stundas šī ziņa bija kaut kur ļoti tālu," sacīja trenere. "Nevar gaidīt, ka liels cilvēku skaits kaut ko pamanīs, izlasīs un iemīlēs vienas stundas laikā. Arī televīzijā vīriešu komandu spēles tiek rādītas nacionālā mēroga kanālos, savukārt mūsu spēles var redzēt tikai kanālā “Kultūra”, kas nemaz nav pieejams visā Lietuvā.”
Precīzu datu par situāciju Latvijas medijos nav. Tomēr visticamāk, atšķirības būs saistītas tikai ar lielo basketbola popularitāti mūsu kaimiņos. Tādēļ Latvijas Televīzijas Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis atzīst, ka aina varētu būt līdzīga.
"Vīriešu sports vienkārši ir skatāmāks, jo tas ir atlētiskāks – augstāk lec, tālāk met, uzstāda augstākus rezultātus. Līdz ar to tas uzrunā televīzijas skatītāju, jo tas ir tas, ko vairs nevar pārspēt. Televīzijas programmu plānotāji vadās no skatītāju interesēm un izvēlas programmas, kuras, šajā gadījumā izteikti sporta spēlēs, ir tādas, kur dominē vīrieši.”
Tomēr basketbola trenere Štreimikīte uzskata, ka ir kļūdaini meklēt sieviešu komandas sportā tieši to pašu, ko vīriešu spēlēs. Uz katru būtu jāskatās ar savām acīm. Bet to ir grūti darīt, ja par sieviešu sportu ir maz informācijas, piebilst Lietuvas Olimpiskās komitejas pārstāve Vaida Masalskīte.
Masalskīte aicina žurnālistus rakstīt par sieviešu sportu tieši tāpat kā par vīriešu sportu. "Ja esat uzrakstījuši desmit teikumus par vīriešu sportu, uzrakstiet arī desmit teikumus par sieviešu sportu. Ja medijos būtu līdzvērtīgs rakstu un sižetu skaits par abu dzimumu sportu, ar to pilnībā pietiktu,” viņa uzskata.
Tomēr Ušackis no Latvijas Televīzijas saka, ka mainīt skatītāju domāšanu un paradumus ir ļoti sarežģīti.
Žurnālists gan pasvītroja, ka, ja kāda sieviešu komanda sasniedz 0limpiskās spēles, tad tai uzreiz tiek pievērsta liela uzmanība. Tomēr te ir arī zināms apburtais loks. Lietuvas sieviešu basketbola līgas direktore Audra Ginelevičiene pasvītro, ka bez sabiedrības uzmanības konkrētajā sporta jomā nav arī tik daudz naudas. Un bez naudas nodrošināt panākumus ir ļoti sarežģīti.
Labāka situācija ir sporta veidos, kur sportisti sacenšas pa vienam. Viņu panākumi medijos tiek atspoguļoti diezgan līdzvērtīgi.
Tomēr visgrūtākais esot lauzt stereotipus, piebilst trenere Štreimukīte. Tagad viņa ir vienīgā sieviete vecākās treneres amatā Lietuvas sieviešu basketbola līgā. Un tas nebūt nav viegli.
“Kad es biju otrā trenere, viss bija kārtībā. Es varēju būt pa vidu starp spēlētājām un vecāko treneri un zināmā mērā mēģināju būt par tulku, skaidrojot ko meitenes vēlas pateikt trenerim un otrādāk. Bet kopš es kļuvu par vecāko treneri, es izjūtu ļoti lielu spiedienu. Tas ir nemitīgi. Man ir sajūta, ka apkārtējie uzskata, ka sieviete nevar būt vecākā trenere un viņi visu laiku gaida kad es kļūdīšos, lai visiem pierādītu, ka tas tā tiešām ir,” sacīja trenere.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dati liecina, ka kopumā visos sporta veidos trenera amatā ir 20-30% sieviešu. Un tikai vienu no 28 Eiropas Savienības valstu Olimpiskajām komitejām vada sieviete.
